"Latvijai gan patlaban nav pozīcijas - atbalsta šādu ideju vai neatbalsta," sacīja Rikveilis, norādot, ka šāda jautājuma risināšana būs ilgstoša un būs daudz jādiskutē.
Ministra pārstāvis atgādināja, ka Latvijas karavīri jau aktīvi piedalās Eiropas Savienības (ES) kaujas grupā, kas varētu būt šādas armijas aizmetnis. "Tomēr Latvijas aizsardzības politika patlaban bāzējas uz to, ka par galveno tiek uzskatīta dalība NATO. Un Latvijai pašlaik nav divu paralēlu struktūru, ko nodot gan NATO, gan ES armijai," skaidroja Rikveilis.
Rikveilis norādīja, ka šis jautājums varētu tikt apspriests nākamajā ES valstu aizsardzības ministru sanāksmē.
Kā ziņots, Vestervelle, sestdien uzstājoties Minhenes Drošības konferencē, paziņoja, ka Vācija ilgtermiņā atbalsta Eiropas armijas izveidošanu, jo tas ļaus ES kļūt par "globālu spēlētāju".
"Ilgtermiņa mērķis ir Eiropas armijas izveidošana, kas būtu pakļauta pilnīgai parlamentārajai kontrolei. Eiropas Savienībai jāpiemērojas savai globālā spēlētāja politiskajai lomai. Tai jāspēj neatkarīgi risināt krīzes. Tai jāspēj ātri, elastīgi reaģēt un ieņemt vienotu nostāju," sacīja Vestervelle.
"Mēs vēlamies spēcīgu Eiropas krīžu menedžmentu. Tas nav iecerēts kā citu drošības struktūru aizstājējs. Vairāk Eiropas nav stratēģija, kas būtu pret kādu vērsta. Nevienam nav nekāda pamata baidīties no Eiropas, taču ikvienam jābūt spējīgam paļauties uz Eiropu," uzsvēra ministrs.
Vienlaikus Vestervelle norādīja, ka tas prasīs resursu apvienošanu un atbildības pārdali.
Vācijas ārlietu ministrs piebilda, ka Eiropas armijas ideja iekļauta jau Lisabonas līgumā.
"Apvienotā Eiropa būs droša tikai tad, ja mana paaudze, kas nekad nav pieredzējusi karu, cietusi badu, stingri uzticēsies Eiropas integrācijai," atzina Vestervelle. "Un manai paaudzei ir iespēja šo sadarbības modeli izplatīt aiz Rietumeiropas robežām, iespējams, pat visā Eiropas kontinentā."