Optimistiskāki par iespēju atrast papildu darbu ir cilvēki ar augstāko izglītību. Savukārt vairāk cilvēku ar pamatizglītību uzskata ka papildus ienākumus gūt nav iespējams.16% krievvalodīgo un 11% latviski runājošo respondentu kā iespēju uzlabot savas ģimenes finansiālo situāciju norāda došanos strādāt uz ārzemēm. Lielākas iespējas atrast darbu ārzemēs saskata cilvēki ar augstāko izglītību.Izglītības līmenis raksturo arī respondentu vērtējumus par valsts vai valsts grupas ekonomikas modeli, kas būtu jāņem vērā, veidojot Latvijas ekonomiku. Iedzīvotāji ar augstāko izglītību par vislabākajiem un atdarināšanas cienīgiem paraugiem uzskata Skandināvijas valstis un Šveici, savukārt iedzīvotāji ar pamatizglītību - kaimiņvalstis Igauniju un Lietuvu.Tajā pašā laikā daļa respondentu uzskata, ka Latvijai nav jāņem paraugs no citām valstīm un sava ekonomika jāveido pašu spēkiem - tā domā 14% iedzīvotāju ar pamatizglītību, 13% ar vidējo vai vidējo speciālo un 9% ar augstāko izglītību."DnB Nord Latvijas barometrs" tiek veidots katru mēnesi, tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.
Liela daļa Latvijas iedzīvotāju neredz iespēju uzlabot ģimenes finansiālo situāciju
Liela daļa Latvijas iedzīvotāju nesaredz iespējas uzlabot ģimenes finansiālo situāciju, secināts jaunākajā "DnB Nord Latvijas barometra" pētījumā.23% latviešu un 22% krievvalodīgo ir norādījuši, ka šobrīd palielināt ienākumus nav iespējams. Apmēram tik pat liela daļa iedzīvotāju 20% latviešu un 21% krieviski runājošo uzskata, ka ir iespējams atrast papildu darbu vai iespēju piestrādāt.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.