Tas tā noticis tādēļ, ka šiem deputātiem starpība starp svītorjumiem un plusiem bijusi mazāka nekā citiem kandidātiem no tā paša saraksta, skaidro Centrālās vēlešanu komisijas pārstāve Kristīne Bērziņa.
Kandidāta iegūto punktu skaits tiek aprēķināts no visām par sarakstu, kurā viņš minēts, atdotajām balsīm, atskaitot viņa svītrojumu skaitu un pieskaitot tam viņa plusu skaitu, kā tas paredzēts Saeimas vēlēšanu likuma 39. pantā. Ja galu galā kandidāts ir ieguvis vairāk punktu, nekā citi cilvēki no tā paša saraksta, viņš ir ticis ievēlēts, pat, ja svītrojumu skaits ir lielāks nekā plusu, stāstīja K. Bērziņa.
No "Vienotības" saraksta ievēlētajiem politiķiem vairāk negatīvo vērtējumu nekā plusu saņēmis Dzintars Ābiķis, Arvils Ašeradens, Edvards Smiltēns, Dzintra Hirša, Ingmārs Čaklais un Guntars Galvanovskis. Savukārt "Zaļo un zemnieku" savienību Saeimā pārstāvēs Aivars Dronka, Andris Bērziņš, Rihards Eigims, Vitauts Staņa un Armands Krauze, kuri visi tikuši vairāk svītorti nekā vērtēti pozitīvi.
No visiem Saeimā iekļuvušajiem politiķiem visvairāk svītorts ticis "Vienotības" Rīgas saraksta līderis Ģirts Valdis Kristovskis – 12 408. Tomēr ļoti daudzi vēlētāji viņu vērtējuši arī pozitīvi – Ģ. V. Kristovskis saņēmis 26 006 plusus. Savukārt neapšaubāmais "plusiņu" līderis izrādījies pašreizējais premjers Valdis Dombrovskis, kuru īpaši atbalstījuši 77 168 vēlētāji, bet izsvītrojuši tikai 1327.
Lielais mīnusu skaits nav bijis šķērslis iekļūšanai Saeimā
11 no simts 10. Saeimas deputātiem vēlēšanu biļetenos saņēmuši vairāk svītrojumu nekā plusiņu, tomēr tas nav traucējis viņiem tikt ievēlētiem parlamentā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.