Minētais fakts ir sekas apstāklim, ka vairākas tautsaimniecības nozares - mašīnbūve, elektronika, ķīmiskā rūpniecība, būvniecība u.c. - kopš 2000.gada stabili uzrāda 15%-25% ikgadējo apgrozījuma pieauguma tempu, taču tik straujām pārmaiņām netiek līdzi profesionālā izglītība un pieaugušo pārkvalifikācija valstī, kas nespēj sagatavot atbilstošu jauno speciālistu skaitu.
Iegūtie rezultāti balstās uz SIA "Latvijas fakti" veikto darba devēju aptauju, kurā piedalījās 2517 respondentu, bet ģenerālais kopums bija 50849 darba devēji.
Rezultāti sniedz informāciju par valstī aktuāliem jautājumiem, kas ietekmē un atspoguļo darba tirgus tendences, īpaši tās, kuras ir būtiskas darbaspēka ilgtermiņa prognozēšanā.
Viena no būtiskākajām jautājumu grupām bija saistīta ar darbaspēka trūkumu. Ceturtā daļa no aptaujātajiem darba devējiem norādīja, ka darbinieku skaits ir mazāks nekā nepieciešams atbilstoši to produkcijas izlaides/pakalpojumu apjomam.
Lielākais darbinieku trūkums bija uzrādīts apstrādes rūpniecībā - 41% no respondentiem, būvniecībā - 34% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - 34%.
Darba devēji kā galveno problēmu, kas izriet no darbaspēka trūkuma, norādīja grūtības atrast darbiniekus ar nepieciešamo kvalifikāciju - 54%, bet pretendentu pārāk lielu pieprasīto atalgojumu - 15%.
Tas liecina, ka darbaspēka piedāvājuma neatbilstība pieprasījumam Latvijā ir nozīmīga problēma, uzskata pētnieki. Darba devēji augstāk vērtē darba ņēmējus, kas ieguvuši atbilstošu izglītību.
Minētās darbaspēka trūkuma problēmas 56% respondentu risināja, ilgi meklējot jaunus darbiniekus, 17% norādīja, ka samazinātas prasības darbinieka pieredzei, 8% - samazinot prasības darbinieka izglītībai, 5% - iepērkot nepieciešamo darbu veikšanu no citām firmām, 3% - pieņemot jaunus darbiniekus no ES dalībvalstīm, 2% - pieņemot darbiniekus no valstīm ārpus ES.
Latvijā nav novērojama izteikta tendence, ka nodarbināto skaits uzņēmumos samazinātos līdz ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu. Vairāk nekā puse aptaujāto atzina, ka jaunu vai būtiski uzlabotu produktu, pakalpojumu vai tehnoloģiju ieviešana uzņēmumā pēdējo trīs gadu laikā neietekmēja darbinieku skaitu.
Otra būtiska jautājumu grupa bija saistīta ar ārvalstu darbaspēka izmantošanu. Aptaujas rezultāti parādīja, ka 3% no uzņēmumiem nodarbina ārzemju speciālistus, bet nākotnē to paredzēja jau 10%.
Pētnieki secinājuši, ka jautājums par ārvalstu darbaspēka izmantošanu kļūs arvien aktuālāks, tāpēc nepieciešama gan aktīva sabiedrības diskusija, gan skaidra valdības pozīcija, īpaši jautājumā par darbaspēku no valstīm, kas nav ES.
Kā galvenos iemeslus ārvalstnieku nodarbināšanai 16% darba devēju minēja iekšzemes darbaspēka trūkumu, 34% - augstāku kvalifikāciju, 8% - to, ka Latvijā nav attiecīgo speciālistu, 7% - ārvalstu darbinieku ienākšanu sakarā ar ārvalstu kapitāla daļām, bet 1% - mazākas darbaspēka izmaksas.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs (TP) uzskata, ka Latvijai nedraud lētā darba spēka iebraukšana, un norādīja, ka līdz ar valsts straujo ekonomisko izaugsmi drīzāk izveidosies situācija, kad cilvēki, kas aizbraukuši pelnīt sev iztiku uz ārvalstīm, atgriezīsies Latvijā.