Vēlēšanas var izraisīt izmaiņas arī Saeimas sastāvā, jo kandidātu sarakstos plānots iekļaut vairākus parlamenta deputātus un partiju līderus. Kandidātu sarakstu iesniegšana EP vēlēšanām ir paredzēta no 18.marta līdz 2.aprīlim, _Dienai _apstiprināja Centrālās vēlēšanu komisijas preses sekretāre Kristīne Bērziņa. Pašvaldību vēlēšanām sarakstus varētu iesniegt no 17.aprīļa līdz 27.aprīlim.
TB/LNNK dome jau ir
apstiprinājusi kampaņas grafiku vēlēšanām, kas paredz pabeigt kandidātu
pieteikšanos 1.janvārī. Rīgas domes un EP kandidātu sarakstus, kā arī
4000 zīmju vēlēšanu programmu tēvzemieši plāno apstiprināt 2009.gada
21.martā. Citas partijas par saviem plāniem tik konkrēti vēl nerunā.
Pirmdien vēlēšanu kampaņu apspriedīs Tautas partijas valde, kas
uzklausīs kampaņas vadītāja Gundara Bērziņa ziņojumu.
Uz EP ar pieredzi
TB/LNNK jau informējusi, ka tās saraksta līderis Rīgas domes (RD)
vēlēšanās būs tagadējais mērs Jānis Birks, bet pirmais numurs EP
vēlēšanās — tēvzemiešu līderis, EP deputāts Roberts Zīle. Viņa kolēģi
EP Ģirtu Valdi Kristovski par Rīgas mēra kandidātu nosaukusi Pilsoniskā
savienība, taču tā vēl neatklāj EP saraksta līderi. Pagaidām PS
vadītāja Sandra Kalniete ar Ģ.V.Kristovski neplāno apmainīties vietām,
jo partiju nevar vadīt no Briseles. Jaunais laiks (JL) uz EP pieteiks
sevi ar tagadējo EP deputātu Valdi Dombrovski kā pirmo numuru.
Tagadējais eiroparlamentārietis Rihards Pīks būs TP kandidātu sarakstā,
kurā Māris Kučinskis (TP) vēlētos redzēt arī Saeimas deputātus Jāni
Eglīti un Vairu Paegli — viņas noraidīšana vēstnieces amatam ANO, pēc
kolēģu domām, politiķei devusi tikai punktus. ZZS, kas EP nav
pārstāvēta, nākamvasar plāno cīnīties par vietu tajā ar Baibu Rivžu
saraksta galvgalī.
Cīņa par Rīgu
Cīņa par Rīgu var būt nopietna. RD vēlēšanās varētu kandidēt JL valdes
priekšsēde Solvita Āboltiņa, Saskaņas centra vadītājs Nils Ušakovs, kā
arī LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers. Viņš gan tad zaudētu
satiksmes ministra amatu, kuru nevarētu saglabāt līdz brīdim, kad kļūs
skaidrs, kas būs Rīgas mērs. LPP/LC jau reiz apmānīja vēlētājus,
aicinot balsot par Juri Lujānu kā mēra kandidātu, bet, šo amatu
neieguvis, viņš darbu domē pameta.
ZZS vēlas Rīgas mēra postenī redzēt vides ministru Raimondu Vējoni. TP
valde ir devusi plašas pilnvaras Rīgas domes komandas veidošanā
tagadējam vicemēram Andrim Ārgalim. Jaunie spēki PS un SCP, tāpat kā
iepriekšējo vēlēšanu uzvarētājs JL, pagaidām neizrāda gatavību
vienoties par kopīgu sarakstu un domes vēlēšanās gatavojas startēt
atsevišķi. Tas, pēc A.Freimaņa domām, "nav nopietni un ir bērnišķīga
izšķērdība". "Idejiski apvienošanās ir nepieciešama, un sabiedrība to
augstu novērtētu," sacīja JL domes vadītājs Artis Kampars, kuram
neparasta šķiet prasība apvienoties ar saviem bijušajiem biedriem, kas
izvēlējušies atstāt JL. RD kontekstā tēvzemieši aktualizējuši arī
jautājumu par labējo partiju korektu savstarpējo konkurenci, lai
nezaudētu ietekmi iepretim Saskaņas centram un citiem kreisajiem
spēkiem, ar kuriem labi saprotas arī LPP/LC.
***
Jūrmalā jau top kopīgi saraksti
Vairāki politiskie spēki sākuši sarunas par kopīgu sarakstu veidošanu
Jūrmalas domes vēlēšanās. Premjera pārstāvētā LPP/LC faktiski jau ir
vienojusies par sadarbību ar koalīcijas partneriem no Zaļo un Zemnieku
savienības, bet daudz piesardzīgāk tuvinās opozīcijā esošie spēki
Jaunais laiks, Pilsoniskā savienība un Sabiedrība citai politikai, kas
arī sākuši konsultācijas. Tautas partija devusi iespēju sevi pierādīt
pagaidām vēl bezpartejiskajam jaunajam Jūrmalas mēram Ģirtam Trencim,
kura darbība tuvākajos mēnešos noteiks TP izvēli. Tiesa, Ģ.Trencim
nelabvēlīgu fonu rada prokuratūras uzrādītā apsūdzība par dienesta
stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
Bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics vēlēšanās plāno kandidēt
savas partijas Jūrmala — mūsu mājas sarakstā. Savukārt Inese
Aizstrauta, kas domē ievēlēta no Jaunā laika un vadīja to pēc
pašvaldību vēlēšanām, pieļāva, ka varētu pieņemt arī galēji radikālus
lēmumus — nekandidēt vispār vai veidot savu partiju. Jūrmalas domes
vēlēšanās pirmo reizi būs 5% barjera, lai gan R.Munkevics norādīja, ka
jau iepriekš lielās konkurences dēļ partijām iekļūšanai domē bija
jāiegūst vismaz 3,5% balsu. Iepriekšējās vēlēšanās Jūrmalas domē, kurā
ir 15 deputātu, pārstāvniecību guva 11 saraksti (kandidēja 21). Māris
Kučinskis (TP) kā Jūrmalas problēmu redz izteiktu līderu — potenciālo
mēru — trūkumu.
LPP/LC Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš, kas ir Jūrmalas
nodaļā, apstiprināja, ka Jūrmalā ir sāktas sarunas ar kristīgajiem
demokrātiem, Latvijas Zaļo partiju un Latvijas Zemnieku savienību par
politisko spēku apvienošanu, lai mazinātu sadrumstalotību pašvaldībā.
Sarakstā tikšot iekļauti tikai tādi cilvēki, par kuriem būšot pilnīga
pārliecība, "ka viņiem nav neviena skeleta skapī", teica A.Bērziņš.
Viņš pieļāva, ka saraksta līderis varētu būt tagadējais LPP/LC
domnieks, SIA Dzintaru koncertzāle valdes priekšsēdis Andrejs
Kondratjuks.
Smagāk sarunas notiek starp JL, PS un SCP. PS līdere Sandra Kalniete
kopīgu sarakstu uzskata par ļoti nepieciešamu, jo pretējā gadījumā visi
trīs politiskie spēki var palikt zaudētāji, taču nav pārliecināta, vai
to vēlas JL, kura domes vadītājs Artis Kampars pieļāva, ka šie trīs
politiskie spēki varētu veidot demokrātisko bloku ar vienotu kampaņu.
Viņš tic iespējai startēt kopīgā sarakstā, bet pagaidām vēl neredz PS
un SCP komandas cilvēkus. Izņēmums ir PS biedrs Romualds Ražuks.
"Izdarīsim visu, lai mēs būtu cits citam pēc iespējas tuvāk," sacīja
SCP līdzpriekšsēdētājs Artis Pabriks.