Uz Latvijas Loģistikas asociācijas projekta Latvijas piegādes ķēžu klasteris
darba grupas vadītāja Andra Spūļa jautājumu, vai EM turpinās atbalstīt
arī klasterus, EM valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš atbildēja, ka EM to ir darījusi divus gadus un
plānots to darīt arī turpmāk.
"Drīzāk EM zaudēs vēl kādu darba vietu, bet nezaudēsim atbalsta
instrumentu klasteru atbalstam. Klasteriem no valsts budžeta šo gadu
laikā ir izlietoti aptuveni 200 tūkstoši latu, bet neredzam iespēju, kā šo
programmu varētu finansēt ar ES naudas palīdzību," tā A. Liepiņš.
Savukārt FM valsts sekretāra vietnieks ES struktūrfondu un Kohēzijas
fonda jautājumos Aleksandrs Antonovs norādīja, ka divu gadu laikā, kopš
valsts finansē klasteru darbību, tiem vajadzēja ieraudzīt savas darbības
pievienoto vērtību un saņemties pašiem rast veidu, kā finansēties.
"Pēckrīzes laikā vēl turpināsim atbalstīt klasterus, bet šo gadu laikā
tiem ir jāsaprot, vai klasteri ir vajadzīgi, un varbūt pastāv iespēja
kādu klastera centru finansēt no biedru naudām," sacīja Antonovs.
A. Liepiņš uzsver, ka ministrija arī turpmāk finansējuma pieejamības veicināšanā strādās ar garantiju programmās paredzētajiem apgrozāmajiem līdzekļiem un investīcijām, kā arī riska kapitāla fondiem.
"Nākamā gada pirmajā pusē ar Eiropas Investīciju fondu ieviesīsim trešo riska kapitāla fondu. Otrkārt, EM strādās ar konkurētspējas veicināšanas atbalsta instrumentiem - kompetenču centriem, jaunu produktu izstrādes programmu, tehnoloģiju pārneses kontaktpunktiem un ārējo tirgu apguves programmu. Šīm programmām EM naudu paredzējusi līdz pat ES fondu plānošanas perioda beigām 2013.gadā," sacīja A. Liepiņš.
Tāpat A. Liepiņš uzsvēra, ka ministrija turpinās atbalstīt nozaru apmācību programmu, kurā sadarbības partneri ir lielākās nozaru asociācijas. "Nozaru apmācību programmā vēlamies, lai uzņēmēji ne tikai apmācītu darbiniekus, kā apieties ar moderniem darba galdiem, bet mācītos uzņēmumu vadības prasmes, piemēram, stratēģisko vadību un operacionālo menedžmentu," sacīja EM valsts sekretāra vietnieks.
EM sola arī atbalstīt biznesa inkubatoru darbību. Pēc A. Liepiņa teiktā, patlaban Latvijā darbojas 10 biznesa inkubatori, kas apkalpo 27 pilsētas. Veicināta tiks arī mikrokreditēšanas programma, kurā paredzēti 17 miljoni latu, no kuriem aptuveni 3,4 miljoni latu jau ir izsniegti kā granti, kredīti vai nauda apmācībām.
Klasteris ir noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā izvietots līdzīgu vai saistītu uzņēmumu sadarbības modelis, ko apvieno kopējs tirgus, tehnoloģijas vai zināšanas, piegādātāji, darbinieki un atbalstošās organizācijas. Klasteri var veidoties ap noteiktiem tautsaimniecības sektoriem, piemēram, pārtikas ražošanas klasteris vai finanšu pakalpojumu klasteris. Tāpat klasteri var veidoties arī industriju līmenī, piemēram, izklaides industrijas klasteris, vai dizaina industrijas klasteris. Industrijas veido uzņēmumi, kas, apmierinot noteiktas patērētāju pamatvajadzības, tirgū piedāvā konkrētus produktus, t.sk. preces vai pakalpojumus. Savukārt sektorus veido līdzīgas industrijas, piemēram, pārtikas ražojošo uzņēmumu klasteri veido uzņēmumi, kas tirgū piedāvā pārtikas produktus - sulu industrijas uzņēmumi, saldēto produktu industrijas uzņēmumi, cukura industrijas uzņēmumi, gaļas industriju uzņēmumi, dārzeņu industrijas uzņēmumi, utt. un ar tiem saistītie uzņēmumi, dažādas organizācijas. Pārtikas ražošana nav iespējama bez loģistikas industrijas uzņēmumu sekmīgas darbības, izglītotiem speciālistiem, transportēšanas industrijas uzņēmumiem, attīstītas infrastruktūras u.c.