Intervijā, uz kuru pats pieteicies, viņš klāstījis, ka skandalozo britu uzņēmumu Kempmayer Media Limited (KML) esot dibinājis A.Ēķis, vēlāk caur ofšora kompānijām piesaistot politiķi un uzņēmēju Andri Šķēli, kas arī savas saites ar KML nevēlējās afišēt. A.Ēķis laikrakstam kategoriski noliedza, ka būtu dibinājis šo uzņēmumu. «Zinu, kas ir Kempmayer, jo esmu konsultējis tā direktoru (Toniju) Flanaganu. Protams, pazīstu arī cilvēkus, kas saistīti ar digitālās televīzijas projekta ieviešanu Latvijā, jo pats televīzijas biznesā strādāju visu mūžu, jo vairums šo cilvēku ir televīzijas profesionāļi. Bet tikpat skaidri es zinu un varu pateikt, ka Kempmayer es neesmu dibinājis,» sacījis A.Ēķis. Dienas biznesam nav izdevies iegūt vēl vienas sarunā minētās personas — advokāta Jāņa Lozes, komentāru.
Kā iemeslu, kādēļ vērsies pie Dienas biznesa, J.Liepnieks minējis, viņaprāt, politizēto t.s. digitālās televīzijas afēras izmeklēšanu, kurā noplūdusi informācija. «Nekad neesmu slēpis, ka esmu bijis iesaistīts šajā lietā, un nebaidos atbildēt ne par vienu savu vārdu vai darbību,» viņš norādījis. J.Liepnieks atzinis, ka, cenšoties īstenot digitālās televīzijas ieviešanu, izmantojot savstarpēju pazīšanos un kompāniju, kurai aizkulisēs darbojas Latvijas uzņēmēji, ir bijusi liela kļūda, kas tagad šiem uzņēmējiem nesusi skandālus un miljonu zaudējumus nevis iecerēto peļņu. Tomēr viņš uzstāj, ka viņš un citi digitālās televīzijas projekta līdzdalībnieki ir rīkojušies iedomādamies, ka atklāta un caurspīdīga rīcība Latvijā tobrīd (ap 2001. – 2002.gadu) tiktu pārprasta un nomākta, bet nekādā gadījumā nav izdarījuši neko krimināli sodāmu.
Ar premjeriem Aigaru Kalvīti un Andri Šķēli savulaik cieši saistītā Jurģa Liepnieka pieteikšanās laikrakstam Dienas bizness, lai pastāstītu savu versiju par t.s.digitalizācijas lietu, redakcijai bijis pārsteigums, rakstīts ceturtdien intervijas priekšvārdā. Turklāt neatbildēti palikuši vismaz divi jautājumi, secinājis laikraksts. Pirmkārt, kāpēc J.Liepnieks it kā notikušo nolēmis publiski atcerēties tieši šobrīd? Kas ir noticis? Savulaik žurnālā Nedēļa jau bijusi izteikta versija, ka, iespējams, «prokuratūra šajā jau viegli apsūnojušā lietā sākusi bakstīt ar kūju arī ietekmīgāku personu virzienā». Ja ar to ir domāts A.Šķēle, tad automātiski rodas otrs jautājums — kāpēc ekspremjers faktiski norobežojas no J.Liepnieka apgalvojumiem, kurš tikai pietiekami īsu brīdi vismaz oficiāli nav uzskatāms par A.Šķēles uzticības personu, jautā Dienas bizness.
Intervijā uz jautājumu, kādēļ dibināta KML, kura vēlāk parakstīja apstrīdēto un arbitrāžas tiesā anulēto digitālās televīzijas līgumu, bet nevēlējās, lai uzzinātu, kam tā pieder, J.Liepnieks atbild, ka A.Ēķis ir
vienas konkrētas televīzijas vadītājs un tolaik arī īpašnieks. «Ir leģitīms arguments, ka, teiksim, citi konkurenti (..) varētu uz visu to raudzīties ar zināmām aizdomām vai greizsirdību,» uzskata J.Liepnieks.
Par savu iesaisti šajā lietā J.Liepnieks stāsta, ka to darījis A.Ēķis, kurš bija izdomājis, ka šis ir ļoti liels un sarežģīts projekts, tādēļ viņam kā partneri noderētu vēl kādi cilvēki ar lielu finansiālo ietekmi un menedžmenta pieredzi. J.Liepnieks tolaik bijis «Andra Šķēles uzticības persona», tādēļ uzrunāts ar piedāvājumu A.Šķēlem iesaistīties šajā projektā. Viņš šo misiju uzņēmies ar prieku.
Jautāts, kādēļ neticis dibināts atklāts uzņēmums, J.Liepnieks aizbildinās ar Latvijas specifiku un vēlmi izvairīties no visādām spekulācijām. Tagad viņš atzīst, ka tie bijuši nepareizi lēmumi. J.Liepnieks arī stāsta, ka neesot bijis nemaz tik vienkārši pierunāt A.Šķēli piedalīties. Taču A.Ēķis, kurš Londonā «aizrunājis to kompāniju» bijis gana neatlaidīgs, ar J.Liepnieka starpniecību piedāvājis A.Šķēlem 50%. J.Liepniekam tomēr izdevies A.Šķēli pierunāt, kurš licis uzņemt sakarus ar advokātu J.Lozi, lai uzņemtu kontaktus ar kompāniju, kura iesaistītos šajā projektā. Tā bijusi ārzonas firma, kuras īpašnieku sarakstā A.Šķēli gan neatrast, lai gan viņš ar to esot bijis saistīts.
Tad A.Ēķis Londonā nopirkto kompāniju nosaucis par KML, paturējis 50%, bet pārējie 50% tika sadalīti starp J.Liepnieku (12,5%) un ar A.Šķēli saistīto ārzonas firmu (25%). Vēl 12,5% palika A.Ēķim un viņa biznesa partneriem. Pēc J.Liepnieka teiktā tātad 62% piederējuši A.Ēķim.
J.Liepnieks esot bijis arī tas, kas ieteicis visus galveno funkciju veicējus, tajā skaitā arī J.Lozi kā galveno juridisko konsultantu KML un Hariju Krongornu kā finanšu padomnieku. Arī vēlāk piesaistītais KML Latvia vadītājs Juris Ulmanis esot sapratis, ka «tā ir ar A.Ēķi saistīta kompānija» un «pilnīgi nešaubīgi to saprata arī visi no DLRTC, ar kuriem vēlāk notika sarunas». J.Liepnieks domā, ka arī daudzi LVRTC padomes locekļi to zināja, arī Ojārs Rubenis. Viņi zinājuši, ar ko slēguši līgumus, saka J.Liepnieks.
Savukārt A.Šķēle šo J.Liepnieka interviju Dienas biznesam raksturojis kā faktoloģiju, kas mijas ar fantāzijām, kurās vēlamais uzdots par esošo. A.Šķēle gan neesot slēpis savu vēlmi iegūt šo projektu savā kontrolē un pat īpašumā. Bijuša arī cerības iegādāties 90% kontrolpaketi no KML vai 100% DLRTC, taču tas neesot īstenojies. «Man piederošais īpašums, kā arī saistības ir atspoguļotas manās attiecīgā perioda amatpersonas deklarācijās. Tās ir aizpildītas precīzi, kā arī vairākkārt pārbaudītas gan KNAB, VID, gan Ģenerālprokuratūrā. Neatbilstības nav konstatētas,» apgalvo A.Šķēle. Viņš arī nekad neesot pilnavrojis J.Liepnieku pārstāvēt viņa intereses jebkādā biznesā.