Lietuvas premjers Dombrovski nodēvē par Baltijas valstu varoni

"Dombrovskis glāba ne tikai Latviju, bet arī visu reģionu, ko var nosaukt par varoņdarbu. Ja Valdis nebūtu spējis panākt savu, tad ne tikai Latvija būtu cietusi vēl smagāk, bet arī Lietuva," pauda Kubiļus.Viņš atzina, ka Igaunijas premjeram Andrusam Ansipam krīzes laikā bija vieglāk nekā viņam un Dombrovskim, jo viņš varēja baudīt pats savas tālredzīgās politikas sekas - izveidoto budžeta pārpalikumu.Kubiļus ir stingri pārliecināts, ka patlaban visi politiķi var mācīties no Dombrovska, kurš drosmīgi rīkojās, vadot Latviju.Tomēr Lietuvas premjers norādīja, ka, lai arī ekonomiskā situācija Baltijas valstīs ir uzlabojusies, ir jāstrādā pie virknes jautājumu, kas varētu Baltijas valstis integrēt Ziemeļvalstu reģionā. Lietuvas premjers domā, ka tikai kopīgas sadarbības ceļā Baltijas valstis var attīstības ziņā panākt Ziemeļvalstis un kļūt konkurētspējīgas jau plašākā reģionā.Savukārt Igaunijas premjerministrs Ansips uzsvēra, ka no krīzes galvenā mācība, ko varam gūt, ir tā, ka mazām valstīm labajos laikos ir jāveido uzkrājumi, kas tām varētu palīdzēt grūtos laikos. Igaunijas gadījumā tieši izveidotās rezerves budžetā palīdzējušas veiksmīgāk pārvarēt ekonomisko krīzi.Vienlaikus viņš atzina, ka izveidot pārpalikumu budžetā nav viegli. "Vienmēr politiķiem ir ļoti labas idejas, kā padarīt cilvēkus laimīgus, izmantojot nodokļu maksātāju naudu. Izveidot rezerves arī mums nebija viegli, bet tas bija ļoti svarīgi," sacīja Ansips.Arī viņš norādīja, ka visām trim Baltijas valstīm ir jāstrādā pie ciešākas sadarbības un jāveido vienots tirgus ne tikai starp trim kaimiņvalstīm, bet visā Eiropas Savienībā.Atzinīgi Baltijas valstu paveikto krīzes laikā novērtēja arī Eiropas Savienības (ES) reģionālās politikas komisārs Johaness Hāns, kurš uzsvēra, ka visas trīs Baltijas valstis pēdējo gadu laikā ir veikušas lielu darbu un problēmu risināšana nav bijusi viegla, tāpēc tās var kalpot par piemēru pārējām ES dalībvalstīm.Vienlaikus ES komisārs uzsvēra, ka ir jāturpina darbs pie turpmākās attīstības, paplašinot sadarbību ne tikai starp Baltijas valstīm, bet visā ES līmenī. "Ja ES grib kļūt par nozīmīgu spēlētāju pasaules ekonomikā, tai ir jāizmanto visi iekšējie resursi un jāstiprina sadarbība," pauda Hāns.