Kā ziņots, naktī uz pirmdienu tika apturētas Krievijas naftas piegādes caur Baltkrieviju pa cauruļvada "Družba" ziemeļu atzaru uz Poliju un Vāciju, bet pirmdienas vakarā arī pa dienvidu atzaru uz Slovākiju, Čehiju un Ungāriju.
"Mans viedoklis ir tāds pats, kādu Lietuva paudusi jau agrāk, kad naftas piegāde pa to pašu naftas vadu tika pārtraukta mums, - Eiropai ir nepieciešama vienota enerģētikas politika, un tam jāatspoguļojas arī Eiropas Savienības (ES) un Krievijas stratēģisko partnerattiecību nolīgumā," norādījis Ķirķils.
Kamēr ES valstis darbosies atsevišķi, attiecībās ar Krieviju nav izredžu panākt stabilu energoresursu piegādes politiku, viņš prognozēja.
Uz jautājumu, vai pašreizējo krīzi nevarēja novērst, ja ES pagājušajā vasarā būtu asāk reaģējusi uz naftas piegāžu pārtraukšanu Lietuvai, Ķirķils atbildēja, ka "zināma reakcija, lai gan nedaudz novēlota", bijusi arī toreiz.
"Šajā reizē ES [enerģētikas] komisārs [Andris Piebalgs] reaģēja uzreiz, un, manuprāt, tā vajadzētu būt visu laiku," piebilda Lietuvas premjers.
Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca, kas nesen kļuva par Polijas naftas kompānijas "PKN Orlen" īpašumu, Krievijas naftu pa cauruļvadu "Družba" nesaņem kopš jūlija un jēlnaftu ieved ar tankkuģiem caur Būtiņģes termināli.