Vairāk pretendentu
"Tāpēc, ka mums ir vesela virkne amatpersonu, kuras Saeima ieceļ, un faktiski, ja mēs to nepagrozām, mēs izslēdzam praktiski iespēju arī no Augstākās tiesas kādu lūgt kandidēt uz amatu," Dienai grozījumu nepieciešamību skaidroja premjers Ivars Godmanis (LPP/LC), neprecizējot, vai ar amatu domājis tieši pašlaik vakanto KNAB priekšnieka vietu un vai viņam būtu padomā kāds konkrēts kandidāts tiesnešu vidū. "Nezinu, varbūt kāds kaut kur domā par konkrētiem cilvēkiem, bet, visticamāk, (..) tas ir saistīts ar iespējamo pretendentu loka paplašināšanu," minēja Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kurš vīzējis likumprojektu. Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK) atturējās minēt, vai grozījumi tapuši, jo kādam no amatiem jau nolūkots kāds konkrēts tiesnesis, aizrādot, ka iniciatīva par likuma izmaiņām nākusi no premjera. Tieslietu ministrija (TM) tās vērtējusi tikai no juridiskā viedokļa, nekādas "īpašas problēmas" nesaskatot.
Tiesnešus amatā uz mūžu apstiprina Saeima. Teorētiski kandidēt uz citu posteni viņiem nav liegts, taču grozījumi likumā "Par tiesu varu" šo iespēju nostiprina, paredzot — ja tiesnesi uz noteiktu laiku saskaņā ar likumu ieceļ vai apstiprina Saeima citā amatā, pēc attiecīgā amata termiņa beigām tiesnesim ir tiesības atgriezties tā paša līmeņa tiesas tiesneša amatā. Grozījumi tapuši tieši pašlaik, kad notiek KNAB priekšnieka meklēšana. "Ja man liktu sastādīt tādu [KNAB priekšnieka amata] kandidātu sarakstu, es noteikti skatītos ne tikai Augstākajā tiesā, manuprāt, arī apgabaltiesā ir pietiekami daudz cilvēku, tas patiešām ir labs resurss, kur varētu paskatīties," Dienai sacīja I.Bičkovičs un atzina, ka būtībā norma attiektos arī uz viņu pašu — arī AT priekšsēdētāju amatā apstiprina Saeima, bet līdz šim viņš strādājis par tiesnesi un AT Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāju.
Steidz pieņemt
Jāpiebilst, ka tiesu varas likuma grozījumu projekts nav bijis publiski pieejams — MK interneta mājaslapā tas nav ticis publicēts un bijis pieejams vienīgi eportfeļa lietotājiem. Tas arī nav izgājis parasto apspriešanas ceļu — vispirms valsts sekretāru sanāksmē un tad valdības komitejā, bet atbalstīts uzreiz Ministru kabinetā (MK). Publiski pieejams vien sēdes protokolā atzīmētais — redakcionāls precizējums, kā arī tas, ka atbildīgais par likumprojekta turpmāko virzību Saeimā ir premjers. Parlamentu paredzēts lūgt atzīt likumprojektu par steidzamu. Šis ir jau otrais līdzīgais grozījumu "bīdīšanas" gadījums, kopš KNAB priekšnieka amats ir brīvs: pirms pāris nedēļām bez plašākas apspriešanas skatīšanai valdībā tika virzīti premjera birojā tapušie KNAB likuma grozījumi par konkursa rīkošanu, kas ministru vidū neguva atsaucību. Domas par konkursa nepieciešamību atmeta arī I.Godmanis, kurš par biroja priekšnieka izvēles procedūru piektdien konsultējās ar nevalstisko organizāciju Delna un Providus pārstāvjiem, kā arī ar Latvijas Juristu biedrības prezidentu Aivaru Borovkovu, kurš izteicās, ka ap KNAB sacelta pārāk liela "histērija", kas traucē izvēlēties piemērotu priekšnieku un neveicina pieteikšanos. Delnas un Providus pārstāves savukārt akcentēja nepieciešamību KNAB priekšnieku izraudzīties caurredzamā, saprotamā procedūrā, kas ļautu salīdzināt kandidātus. Par kandidātu publisko apspriešanu premjers sacīja, ka "pastāv risks, vai kandidāti var izturēt publisko apšaudi", tomēr piebilda— "ja nevar izturēt, tad, patiesību sakot, nevar arī kandidēt uz šo amatu".