«Mēs piedāvājam izmantot iespējas, ko sniedz UNESCO konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu. Tas ir viens no ceļiem, ko gāja suiti un ko varētu izmantot arī latgalieši,» klāsta Z. Sneibe. Biedrības Latgolys Studentu centrs pārstāvi Juri Viļumu šāds risinājumu neapmierina: «Atkal pierādījies, ka Latvijā nevaram panākt atbildību no valsts institūcijām un saprātīgu lēmumu pieņemšanu, jo IZM iesaka latgaliešu valodas jautājumu risināt ar UNESCO starpniecību. Pašreizējā Valodas likuma norma attiecībā uz latgaliešu valodu nestrādā.»
Diskusijā Zinātņu akadēmijā šonedēļ valodnieki
vairījās no striktiem formulējumiem, vai latgaliešiem ir valoda vai
dialekts, tikmēr sanākušie entuziasti pauda neapmierinātību ar to,
ka valstī krievu valodai joprojām ir daudz vairāk iespēju un
tiesību nekā latgaliešu. Reģionālās valodas statusu pieprasīja jau
oktobrī Rēzeknē notikušās 2.Latgalistikas konferences delegāti.