Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +9 °C
Skaidrs
Piektdiena, 15. novembris
Undīne, Leopolds, Unda

Likumi pašlaik neļauj piešķirt reģionālās valodas statusu latgaliešu valodai

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
balvi
b
latgaliešu val. ir ļoti sena, kad vēl rakstība nebija vajadzīga ,,, arī šodien tā ir kā sarunvaloda ... nekādas precizitātes , katrā ciemā runā savādāk , ar rakstību ir vēl trakāk .... nevajag skolās šo valodu ,, ,,, daudzi saka ka latgaliešu val. un latviešu val. ir citas valodas ,,, bet taču latviešu val. cēlās tieši no latgaliešu valodas- vidzemes latgaliešu - tātad tās ir viena valoda tikai vecais un jaunais stils jo visas valodas attīstījās . tagat veco stilu taisīt par valodu nevajag .
Rēzekne
R
Patiesībā latgalieši paši negrib veco rakstību.Visi latgalieši ir pieraduši rakstīt un lasīt latviski.Latgaliski rakstīt neprot gandrīz neviens.Katrā vietā runā savādāk.Daudzi saka ka latgalieši nav latvieši,bet arī līvi ,kurzemnieki,sēļi nav latvieši',ja ņem atsevišķi. Tieši no latgaļu valodas izveidojās latviešu valoda.Vidzemnieki un latgalieši ir viena tauta,tikai vidzemnieki sen jau pārgājuši uz jauno latviešu valodu,bet latgalieši joprojām runā vecajā valodā.Būtībā latviešu valoda ir tā pati latgaliešu,tikai uzlabotā veidā.Visas valodas attīstās.Atgriezties pie vecās valodas,taisīt par valsts val.,kaut kā neloģiski.......Nelamāsim viens otru,tik stipri mēs esam sajaukušies,daudz latgaļu dzīvo visā latvijā,tāpat latgalē ir daudz vidzemnieku.
Čangals
Č
Pareizi cīnamiem par latgaliesu valodu kamer tā nav aizmirsta. Ja dažiem te ir kādas pretnzijas pret latgaliesū valodu tad varu teikt ,,Klusejit čivli,, arī mums gribas runāt savā dzimtajā valodā vismaz savās skolās un pašvaldībās iesniegt dokumentus latgaliski kurus tiesa neatzīst par svešvalodu un arī citās valsts iestādēs.
a' propos
a
"Liivi" , alias " liibiesi" ( Liela Enciklop., 2003, Jumava)
cinītis>saprge
c
Jūsu teksts ar manām piebildēm. "ir augšzemnieku dialekta latgaliskās izloksnes, uz kuru bāzes ir izveidota latgaliešu rakstu valoda - normēta, kodificēta, ar saviem ortogrāfijas likumiem un normām. tā ir otra latviešu valodas rakstu tradīcija." Piekrītu - tā pariesi ir "otra latviešu valodas RAKSTU tradīcija", jo Latgalē katrā apdzīvotajā vietā NERUNĀ šajā "rakstu valodā", bet gan augšzemnieku dialekta ļoti dažādās izloksnēs, kuras atšķiras tik būtiski, ka attālākajiem citam citu pagrūti saprast ("kā es māku, tā es maunu" - J. Jaunsudrabiņš). Tā arī ir atbilde Jūsu - "dialektā nav iespējams runāt, jo nevar vienlaicīgi runāt izlokšņu kopumā - "tūkstoš mēlēs tik ērģeles spēlē"." Lai spertu būtisku soli tuvāk tam, lai "otra latviešu valodas rakstu tradīcija" iesakņotos arī ikdienā, ar abi roki atbalstu ierosmi Latgales skolās fakultatīvi mācīt latgaliešu rakstu valodu. Pirms rakstītais nav kļuvis idents ar runāto, par "reģionālo valodu" runāt, protams, var, taču tas kārtējo reizi ir troksnis trokšņa dēļ. (Anekdote "iz dzīves": pirms kāda laika viens tāds visnotaļ enerģisks "latgaliešu valodas aizstāvis", kurš spēja operēt tikai ar frāzēm, mani gandrīz vai uz dueli izsauca - esot aizskarts viņa gods, jo es nešķīsti un necenzēti apsaukājoties: atļāvos viņu nodēvēt viņa paša "latgaliešu valodā" - nevis par vīru, bet par pameiksto un sipisnīku :-)). Viņš, nabags, tā arī neattapa, ka tie abi vārdiņi ir sinonīmi latviskajam biezpienam.) Ja kādam šāda matu skaldīšana šobrīd šķiet interesanta un lietderīga, - lūdzu. Tikai ir jāapzinās: vai ieguvums nebūs mazāks, nekā zaudējums...
Laimonis
L
Maskava atkal uzdarbojas, ko tur vēl teikt. Cerams ka latgalieši to tomēr sapratīs.
praktiķis
p
Vajag sākt ar mazumiņu, piemēram,ieviest obligātu latgaliešu valodas mācīšanu minoritāšu skolās visā Latgalē. Jo ir dzirdēts, ka SC un PCTVL latgaliešu valodu dikti atbalsta. Tad jau arī viņu elektorāts tāpat. Un tad, pēc 12 gadiem paskatīties, kā iebraucēju jauniešiem veiksies skolas izlaiduma eksāmenos. Eksāmenus derētu riktīgi stingrus.
likumdevējs
l
Pašreizējie likumi neļaujot? Ta jau sīkums. Vakarā zvanīšu Leiškalnam, viņš to štelli prot - pagājušā decembrī budžeta mainīšanai viena vakarā izrāva cauri Saeimai vairākus desmitus likumu... Ļaunak butu, ka ideja par regionālo valodu būtu pretrunā ar tautas interesēm vai līdzigi... Bet likumi - tie ir tikai papīri... Prieks par uzņemīgajiem latgaliešiem.
KLM
K
es paturpināšu Jūsu teikto - vispirms dabūs latgaļu valodas statusu, tad dabūs latgaļu tautas statusu un tad nāks atbrīvotāji un atbrīvos no latviešu apspiedējiem, tad okupēs Latviju, kurzemniekus un vidzemniekus izsūtot uz Sibīriju, tad, sadarbībā ar Hitleru, okupēs Poliju, uzbruks Somijai,nospers no amerikāņiem atombumbas projektu, ražos desmit bumbas nedēļa, tad okupēs Eiropu, un visbeidzot - visu pasauli...
Ivars Graudums
I
Varbuut buutu pat labi, ja latgalieshu dialektam buutu lielaakas tiesiibas. Tas celtu latgalju pashapzinju un tie nebrauktu uz Iiriju tur straadaat un palikt. Bet nekaada zinjaa nedriikst Latgali atshkjelt no Latvijas! Muusu jau taa ir maz un Latgale ir ljoti skaista.
saprge
s
ir vairāk nekā skaidrs, ka diskusijas rīkošanas iemesls ir bailes no potenciālā latgaliešu separātisma, kā arī centieni latgaliskās identitātes saglabāšanā saskatīt Maskavas roku. to nevarēja nemanīt. :) tomēr diskusija parādīja, ka par separātismu un potenciālo latgaliskās kultūras saglabāšanas iniciatīvu un centienu naidīgumu valstij runā galvenokārt varas pārstāvji, ne paši latgalieši. pēdējiem svarīgāk bija pierādīt un atzīt, ka latviešiem ir viena etniskā identitāte un 1917. gada aprīļa lēmums pievienoties pārējiem latviešiem (vēl pirms Latvijas proklamēšanas!) tiek akceptēts joprojām. rezumējot - kas meklē ienaidniekus, tas tos atrod. iespējams, esmu nogurusi un, citējot Juri Viļumu, esmu apvainota, ka mani nosauc par manas valsts ienaidnieku, jo nerunāju pareizā valodā. tālak vienkārši citāts no 3. decembra ieraksta blogā. Navajadzeigs saspeiliejums sabīdreibā i nūlīgums tikai vairoj bailis i naticeibu. Itai sabīdreibai toleraņci vēļ vuicētīs i vuicētīs. Parkū nasuokt školā, televizejā, radejā? Vīneigais īmeslis, deļkuo es rakstieju itū rokstu, deļkuo struodoju latgalīšu NVO, deļkuo rokstu latgaliski – es asu latgalīte. :) Maņ cīši pateik byut normalai i nadabuot par muti partū, ka es asu es. Partū ka ari latgaliski es asu loba, gudra i sovā vītā. Ļaunūt atsateisteit Latgolys latgaliskajai kulturai, atbolstūt latgaliskū Latveju, mes nūturēsim i saglobuosim latvysku Latgolu. Ruodīs tik sprostai. A kai pret kolnu.
celka
c
Ko seit idioti nemas, par kadu latgaliesu valodu var muldet? Latvija ir viena valoda un ta ir latviesu valoda, bet kaut kadi miksejumi, nesakarigi vardu savarstijumi, latviesu valodas izkroplojumi, valsts nomalu izrunas ipatnibas, ipasi jau tas ir verojams Latgale kur dzivo dazadas tautibas cilveki krievi, poli, ukraini, baltkrievi, zidi.....meginaja runat latviski un iznaca ka iznaca, tad nu ta gan nav nekada literala valoda. Latgala tacu ciems no ciema atskiras ar savu murmulesanu ka viens otru pat nesaprot un si nu ir ta latgaliesu valoda, smieklis nak. Pilnigi aptrakusi ir viens otris, lai tikai noklutu pie valsts siles tad nu nemas un megina izdomat sev nodarbes,lai iegutu sev veletajus.
aldis
a
vispirms dabūs latgaļu valodas statusu, tad dabūs latgaļu tautas statusu un tad nāks atbrīvotāji un atbrīvos no latviešu apspiedējiem. laikam latgaļi atkal grib zem Vitebskas, bet tad atcerieties, ka krievijā latgaļu druku aizliegs!
replika
r
Agrāk biju pret, bet ja tā padomā - vispār tas būtu super, tad krieviem Latgalē būtu jāprot ne tikai latviešu literārā valoda, bet arī latgaliešu valoda. Iedomājieties - atnāk kolonists uz Ludzas domi, bet tur viņam tīrā latgaliešu valūdā... Loba dīna!
CVKs
C
Nav nekādas latgaliešu valodas! Ir tikai dialekts, tad jau tūlīt arī parādīsies latgaliešu tautība.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

LASI VĒL


Rakstu "Latgalei jācer uz UNESCO" lasi šodien laikrakstā "Diena"!

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas