LK padomes priekšsēdētājs noliedz pārmetumus uzņēmuma izsaimniekošanā

"Varu tikai izteikt nožēlu, ka cīniņš turpinās, un diemžēl šai sistēmai ir raksturīgi, ka tās ietvaros dažādas īpašnieku grupas, manuprāt neadekvātiem, līdzekļiem cīnās viena pret otru, īstenībā nodarot zaudējumus kompānijai - prestižs cieš," portālam _Diena.lv_ skaidroja M. Gailis.Jāatgādina, ka _Vitol Group_ 2006. gadā iegādājās 34,75% VN akciju, vēlāk pakāpeniski šo skaitu palielinot līdz 49,5 %, tādējādi iegūstot lielāko ietekmi uzņēmumā un ieceļoti par tā valdes priekšsēdētāju savu pārstāvi Saimonu Bodiju. VN pieder 49,9% LK akciju, bet LK valde tika iecelta 2008. gadā, kad VN vēl vadīja par Ventspils mēram Aivaram Lembergam lojālo uzskatītā Olga Pētersone. Šobrīd VN valde cenšas panākt LK vadības nomaiņu, bet tā savukārt cenšas novilcināt akcionāru sapulces sasaukšanu, kurā varētu tikt pieņemti tai nelabvēlīgi lēmumi. M.Gailis gan uzsvēra, ka "akcionāru sapulce ir izsludināta, ja nemaldos, 18. decembrī".Viņaprāt, VN izteiktajām bažām par LK valdes un padomes darbībām neesot nekāda pamatojuma. Piemēram, LK meitasuzņēmuma _LASCO investment īstenotā_ Sia _Mediju nams_ aktīvu pārdošana esot bijis loģisks solis. "Lielam uzņēmumam dažādi saimniecības darījumi notiek nepārtraukti. Valde tādu lēmumu pieņēma, nesaskatījām tur neko nepareizu, jo diemžēl šis uzņēmums nebija labais aktīvs un, ja no tā varēja tikt vaļā, tad īstenībā nevienam nekādi ļaunumi no tā neradās," uzsver M.Gailis. Viņš gan atzina, ka ar saimnieciskiem darījumiem vienmēr var būt tā, ka kādam tie patīk, bet kādam - nē. Kaut arī _Vitol Group_ šobrīd apsverot iespēju arbitrāžas tiesā piedzīt vismaz 130 miljonus ASV dolāru no Latvijas valsts par Latvijas-Šveices investīciju aizsardzības līguma pārkāpumiem, valdības pārstāvji pagaidām nekomentē uzņēmuma izredzes uzvarēt, jo apspriedes starp ministriem par šo jautājumu vēl neesot notikušas.Savukārt M.Gailis norādīja, ka neesot manījis, ka kāds būtu centies LK ietekmēt politiski. "Es ceru, ka tas nenotiks. Mēs rīkosimies kā labi saimnieki, jo brīdis ir grūts – kuģošanā ir krīze," skaidroja M. Gailis. Viņaprāt valdības reakcijai uz starptautiskās tiesvedības draudiem būtu jābūt atkarīgai no tā pret ko tie tiek vērsti. "Ja tiesvedība ir pret valdību un ja tam ir pamatojums, tad valdībai ir jāreaģē adekvāti, bet principā valdības uzdevums nav iejaukties uzņēmējdarbībā," uzsver LK padomes priekšēdētājs.