LLKA: Valsts iestāžu attieksme neveicina kooperācija attīstību Latvijā

Pašreiz rodas iespaids, ka to, vai un kādā virzienā kooperācija būtu jāattīsta, cenšas diktēt piena pārstrādes uzņēmumi, kuri pieder ne jau zemniekiem, bet ārzemniekiem vai dažiem miljonāriem Latvijā, kuru mērķis bieži vien ir uztaisīt uzņēmumu un pēc tam to izdevīgi pārdot," uzskata LLKA valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.Kā piemēru viņš min ažiotāžu, kas tika sacelta ap Lauku attīstības programmas pasākumu "Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana", cīnoties par Eiropas ekonomikas atveseļošanās plāna naudām, kas deva iespēju palielināt projekta atbalsta intensitāti par 10%. Lai šo iespēju varētu izmantot trīs kooperatīvu kopīgā pārstrādes projekta realizācijai, pārrunas ar zemkopības ministru ilga pat vairāku gadu garumā un paņēma ne mazums enerģijas no lauksaimnieku organizāciju puses. Taču nesen apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredz atbalsta piešķiršanas nosacījumus LAP pasākumā "Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana", paredz, ka palielinātā atbalsta intensitāte ir piemērojama visiem piena pārstrādes uzņēmumu iepriekšējā pieteikšanās kārtā iesniegtajiem projektiem, tāpat arī turpmākajās kārtās. LLKA uzsver, ka lēmums par šādiem grozījumiem tika pieņemts teju mēneša laikā, pat nesaskaņojot ar vienu no ietekmīgākajām lauksaimnieku organizācijām, kas līdz šim ir regulāri iesaistījusies šī pasākuma nosacījumu plānošanā – Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociāciju.LLKA norāda, ka epopeja par iespēju piena savākšanas mašīnām pavasara un rudens periodos pārvietoties pa ceļiem, kuros izliktas masu ierobežojošās zīmes klimatisko apstākļu dēļ, ir beigusies ne visai veiksmīgi. Satiksmes ministrijas veiktie grozījumi attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos paredz, ka piena mašīnas pa šādiem ceļiem var pārvietoties tikai gadījumā, ja ceļa īpašnieka saskaņojums. Taču diemžēl ierēdņi nav aizdomājušies par to, kādu darbu šāda saskaņošana praktiski prasa no piena kooperatīviem, kuriem biedri ir no visas Latvijas. "Ja gribam kādreiz sasniegt tādu kooperācijas attīstības līmeni un lauksaimnieku labklājību, kāds ir, piemēram, Skandināvijas valstīs, tad ne tikai ražotājiem, bet arī pārējiem sabiedrības locekļiem būtu jāsaprot kooperācijas nozīme," teic I.Jansons. Lai sasniegtu Skandināvijas valstu kooperatīvu līmeni, būtu jāizmaina pašreizējā konkurenci regulējošā likumdošana Latvijā. Pašreiz Latvijas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību pieļaujamā tirgus daļa ir 15% vai 20% atkarībā no tā, vai kooperatīvs nodarbojas ar biedru saražotās izejvielas tirdzniecību, vai arī papildus veic šo izejvielu pārstrādi. LLKA ir aicinājusi palielināt kooperatīvu maksimālo tirgus daļu līdz 40%, taču arī šeit nācies saskarties ar valsts iestādes – Konkurences padomes - pretestību. Vērtējot kopējo Eiropas Savienības (ES) tirgu, pat apvienojot 40% tirgus daļu Latvijas ražotāji ir niecīgi spēlētāji kopējā ES tirgū. Salīdzināšanai - Dānijā konkurences nosacījumi nav attiecināmi uz kooperatīviem, kā rezultātā, piemēram, piena kooperatīva Arla Food tirgus daļa sastāda 93%. Tāpat Somijas piena kooperatīva Valio tirgus daļa ir 80%. Minētie kooperatīvi nodarbojas ar piena pārstrādi, bet, piemēram, Zviedrijā graudu kooperatīvs Lantmannen ir mārketinga kooperatīvs, taču arī tā tirgus daļa ir salīdzinoši liela – 60%, skaidro LLKA.Tā norāda, ka gandrīz visu politisko partiju pirmsvēlēšanu kampaņas aktivitātēs bija ietverts solījums attīstīt lauksaimnieku kooperāciju. Vienotība solīja novirzīt valsts subsīdijas mērķtiecīgai lauksaimniecības kooperācijas veicināšanas atbalstīšanai. Tāpat Par labu Latviju un Zaļo un zemnieku savienība solīja veicināt kooperāciju. Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK savā programmā minēja, ka valstij jāsniedz atbalsts kredītu, kredītu garantiju un nodokļu atlaižu veidā ekonomisku pamatotu tehnoloģiju ieviešanā lauksaimniecībā, kā arī lauksaimniecības kooperatīvu attīstībā. Saskaņas centrs solīja attīstīt agrorūpnieciskos kooperatīvus.