Viņa teica, ka ar mērķi uzlabot darba ražīgumu LM iecerējusi padarīt elastīgākas apmācības un pārkvalifikācijas programmas, tostarp radot iespēju tās apgūt arī tad, ja bezdarbnieks apmācību laikā ir ieguvis darbu.
LM iecerējusi ieviest tā saukto nauda seko bezdarbniekam principu, kā ietvaros tiek slēgts līgums nevis ar vienu iestādi, kas tālāk veic apmācības, bet ar vairākām iestādēm, kas katra piedāvā kādu specifisku apmācību virzienu.
Viņa norādīja, ka iecerēts izmantot arī pašreizējo uzņēmumu dīkstāvi. "Daudzi uzņēmumi ir samazinājuši darbdienu skaitu, un tiek izskatīta iespēja dienās, kad ražotnes nestrādā, tajās veikt darbinieku apmācību, attiecīgi nodrošinot arī apmācību stipendiju," Zvīdriņa sacīja.
LM plāno pārskatīt profesionālo izglītības programmu saturu, izvērtējot ieceri apvienot dažas mācību programmas vienā. "Uz to jau ir norādījusi Latvijas Darba devēju konfederācija. Programmās apgūstamajām prasmēm jābūt plašākām," klāstīja LM pārstāve.
Viņa pavēstīja, ka pēdējā laikā Nodarbinātības valsts aģentūra īpaši vērsusi uzmanību uz to, ka Latvijā jārisina arī analfabētisma problēma, kas tālāk atsaucas uz darba tirgu. "Analfabētu skaits nav milzīgs, taču ir zināms satraukums par to, ka ir cilvēki ar ļoti vājām lasīšanas un rakstīšanas prasmēm. Esam iecerējuši apzināt šīs problēmas apmērus un izveidot vidējā analfabēta portretu," klāstīja Zvīdriņa.
Uzsverot izglītības lomu bezdarba problēmu risināšanā, Zvīdriņa minēja, ka jāpanāk, lai tie jaunieši, kuriem ir nepabeigta vidējā vai arī vidējā izglītība, atrieztos atpakaļ skolās, apgūstot papildu prasmes un ceļot kvalifikāciju. "Liela daļa bezdarbnieku patlaban ir jaunieši ar vidējo vai nepabeigtu vidējo izglītību, kas nekustamo īpašumu jomas uzplaukuma laikā strādāja būvniecībā. Tagad, kad darba iespējas šajā jomā samazinājušās, jādomā, kā iegūt papildu prasmes," viņa uzsvēra un piebilda, ka zemais kvalifikācijas līmenis ir vainojams arī pie tā, ka daudzu jauno māju projektu kvalitāte ir zema.
"Jāsaprot, ka nākotnē būs nepieciešams arī kāds, kas šīs mājas remontē. Citādi, kad beigsies bezdarbs, darba vietas būs, bet nebūs kvalificētu strādnieku, kas tās ieņem," viņa secināja.
Zvīdriņa paskaidroja, ka bezdarba problēma patlaban ir liela ne tikai jauniešu vidū, bet arī starp pirmspensijas vecuma cilvēkiem. "Parasti jauniešu bezdarbu salīdzina ar iesnām - tās ir nepatīkamas, bet ātri pāriet, bet pirmspensijas vecuma bezdarbs tiek salīdzināts ar vēzi - neārstējamu slimību," viņa noteica. "Šie cilvēki parasti tā arī paliek ilglaicīgā bezdarbnieka statusā, tāpēc šai grupai īpaši jāpievērš uzmanība un jādomā, ko darīt," Zvīdriņa atzina.
Runājot par kopējo bezdarba situāciju šogad, LM pārstāve pastāstīja, ka, pēc ministrijas prognozēm, vasarā, kad sāksies sezonas darbi, bezdarba rādītāji atsevišķās vecuma grupās varētu nedaudz uzlaboties. Taču viņa norādīja, ka tajā pašā laikā vasarā Nodarbinātības valsts aģentūrā varētu reģistrēties arvien vairāk valsts iestāžu atlaisto darbinieku.
Viņa sacīja, ka turklāt šogad varētu palielināties reemigrējušo cilvēku skaits, jo arvien vairāk ārvalstu sākušas domāt par veidiem, kā aizsargāt iekšējo darba tirgu. "Varētu samazināties arī no valsts izbraukušo mazkvalificēto darbinieku skaits, jo arī ārvalstīs ekonomiskās problēmas visvairāk izjūt tieši mazkvalificētais darba spēks," Zvīdriņa uzskata.
Jau vēstīts, ka Latvijā kopumā 1.martā reģistrētais bezdarba līmenis sasniedzis 9,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem un Latvijā reģistrēts 103 731 bezdarbnieks. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras aplēsēm, Latvijā bezdarba līmenis šogad, pēc optimistiskākā scenārija, varētu nesasniegt 11%, bet pesimistiskākā notikumu attīstībā tas varētu pieaugt līdz 15%.