LM rosinājusi pārbaudes par vairākiem lielu bezdarbnieka pabalstu saņēmējiem

Lai izbeigtu nepamatoti lielu naudas summu aizplūšanu no sociālā budžeta, Labklājības ministrija rosinās valdību nekavējoties noteikt maksimālos gada ienākumus, no kuriem jāmaksā sociālās iemaksas. Tagad sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek aprēķinātas no visiem darba ienākumiem.

VSAA, lūdzot veikt ienākumu pamatotības pārbaudi, ir iesniegusi ziņojumu Ekonomikas policijā un Valsts darba inspekcijā arī par Latvijas radio raidījumā Krustpunkti minēto konkrēto bezdarbnieka pabalsta pieprasītāju, kuram darbavieta bija Parex banka un pēdējā mēnesī viņam tika izmaksāti 124 tūkstoši latu.

Jau ziņots, ka Ministru prezidenta Valda Dombrovska (JL) rīcībā ir pietiekami daudz faktu, kas rāda, ka lielajos uzņēmumos strādājošajiem īsi pirms atbrīvošanas no darba nesamērīgi pieaug mēneša atalgojums – pat četras piecas un vairāk reižu. Šo iestāžu vidū ir Lattelekom, Latvijas dzelzceļš, Latvenergo, arī Latvijas pasts. Arī vairākiem Parex bankas darbiniekiem pēdējā mēnesī pirms atbrīvošanas ir izmaksātas lielas naudas summas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnešu vidējo sociālās apdrošināšanas iemaksu.

Labklājības ministrija (LM), raksta avīze, analizējot datus par darbinieku sociālās apdrošināšanas iemaksām ne tikai pieminētajās iestādēs, bet arī daudzās komercsabiedrībās un valsts pārvaldes iestādēs, vairākumā gadījumu ir konstatējusi, ka pēdējā mēnesī palielinātais darba samaksas apmērs ir pamatots, jo darbiniekiem ir tiesības uz atlaišanas pabalstu līdz pat četru mēnešu vidējās izpeļņas apmēram, no kura arī tiek veiktas apdrošināšanas iemaksas.

Tajā pašā laikā VSAA pieredze liecina, ka to personu skaits, par kurām ir lūgts pārbaudīt darba ienākumu pamatotību, ar katru gadu pieaug. Tā 2006.gadā bija tikai septiņas šādas personas, 2007.gadā – 52, 2008.gadā – 109, bet 2009.gada pirmajā pusgadā – jau 96 personas. Valsts ieņēmumu dienesta finanšu policijai iesniegti ziņojumi par tiem gadījumiem, kuros kopsummā aprēķināti pabalsti aptuveni 500 tūkstošu latu apmērā.

Labklājības ministrija uzsver, ka VSAA var cīnīties tikai ar krāpšanas sekām, nevis novērst šīs krāpšanas shēmas. Krāpšanas gadījumi kļūstot arvien rafinētāki, tāpēc tos ir arvien grūtāk atklāt. Turklāt ir jānošķir sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļu izkrāpšana, kad pabalsti iegūti, piemēram, balstoties uz fiktīvām darba attiecībām vai fiktīvu darba ienākumu norādīšanu, no gadījumiem, kad atsevišķos mēnešos tiek norādīti ļoti lieli darba ienākumi salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, bet sociālās apdrošināšanas iemaksas no darba devēja aprēķinātajiem ienākumiem ir nomaksātas.