Pēc Muižnieces stāstītā, sociālās apdrošināšanas budžetā iepriekšējos gados vienmēr ir veidojies uzkrājums, taču pērn pirmo reizi pēc vairākiem gadiem uzkrājums sāka rukt. Šī brīža tendences liecinot, ka šī budžeta pabalstu un pensiju izmaksai pietikšot gandrīz līdz 2011.gada beigām, taču tas nenozīmē, ka līdz tam laikam var neko nedarīt.
LM pārstāve skaidroja, ka gados, kad šai budžetā veidojās uzkrājums, tika nolemts no šī budžeta maksāt piemaksas pie pensijām, kā arī vecāku pabalstus, taču krīzes situācija rādot, ka pēc iespējas ātrāk šie maksājumi jāpārceļ uz valsts pamatbudžetu.
Ja negribam paaugstināt sociālo iemaksu likmi līdz 44,2%, tad LM piedāvātie varianti sociālā budžeta atslogošanai ir jāpieņem, uzsvēra LM speciālisti.
Tāpat viņi norādīja, ka no desmit vismaz līdz 15 gadiem jāpaceļ darba stāžs, par kuru tiek maksāta pensija.
Kā skaidroja Muižniece, tas ir būtiski arī tādēļ, ka Latvijā mazinās sociālo iemaksu veicēju skaits, piemēram, pērn no 874 298 līdz 739 963 cilvēkiem, bet pensiju saņēmēju skaits pērn ir pieaudzis. Arī demogrāfiskās prognozes liecina, ka nākamajos gados pieaugs gados vecu cilvēku skaits, bet dzimstības rādītāji nepaaugstināsies.
Šiem LM priekšlikumiem piekrita arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča, kura norādīja, ka nav pieļaujami piešķirt cilvēkam pensiju, ja viņš ir strādājis mazāk par 15 gadiem. Šobrīd tie ir desmit gadi, taču tāds darba stāžs esot krietni par mazu. LM speciālisti uzsvēra, ka citās valstīs šis laika posms ir pat augstāks par 20 gadiem.
Viņa arī aicināja LM pārdomāt un nesteigties ar sociālās apdrošināšanas pabalstu un pensiju sistēmas pārskatīšanu, lai izveidotu patiesi ilgtspējīgu sistēmu, kas varētu darboties nākotnē.
Tai pat laikā viņa pievērsa uzmanību tam, ka, ņemot vērā pēdējā gada laikā mazinātās algas, iespējams, tuvākajā laikā samazināsies sociālā budžeta tēriņi, jo līdz ar to cilvēkiem tiks piešķirti apmēros mazāki sociālie pabalsti un sociālā palīdzība.
Barča arī piekrita tam, ka piemaksas pie pensijām, kā arī vecāku pabalsti ir jāpārceļ uz pamatbudžetu. Par šo jautājumu tikpat pārliecināti nebija Finanšu ministrijas pārstāvji, kuri uzsvēra, ka problēmas tāpat būs, jo tad būs nepieciešams domāt par papildu naudas līdzekļiem pamatbudžetā minēto izdevumu segšanai. Ministrijas valsts sekretāra vietniece Baiba Bāne norādīja, ka tas ir diskutējams jautājums.
Barča gan izteica cerību, ka Finanšu ministrija nepieļaus iepriekšējās kļūdas un vairs nedomās par pensiju mazināšanu. Taču viņas priekšlikums esot nākotnē ieviest ne vien progresīvo nodokli, bet arī progresīvu neapliekamā minimuma aprēķināšanu, piemēram, pensionāriem.