Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs

LNT: kā viesi diskusijai tika izvēlētas "sabiedrībā atzītas izcilas personības"

Kamēr Latvijas Televīzija nav izšķīrusies par priekšvēlēšanu laika tā saucamajām milžu cīņām sabiedriskajā televīzijā, LNT jau vakar aizsāka diskusiju ciklu "Latvija, mēs tevi dzirdam".

Pirmajā raidījumā tika diskutēts par zivsaimniecību. Pirms vēlēšanām ir ļoti svarīgi zināt, ko gribam un kam pielīdzināsimies, iepriekš diskusiju ciklu pieteica LNT šefs Andrejs Ēķis. Arī viņš vakar bija diskusijas dalībnieku vidū. Studijā neņemsim nevienu politiķi, bet personas, kuras parasti ēteros nelaiž, toties viņi spēj caurlūkot stratēģiskas lietas, viņš uzsvēra iepriekš. Diskusijas dalībnieku vidū bija arī pats A.Ēķis, Jānis Peters, Gunārs Ķirsons, Karina Tatarinova, Inārijs Voits, Māris Olte, Ēriks Stendzenieks un citi.


Kā vērtēt vakardienas diskusiju un cik daudz tā palīdzēs vēlētājiem, jautājām mediju ekspertiem Andai Rožukalnei.


"Jaunā, tā saucamā, "tautas diskusija" LNT "Latvija, mēs tevi dzirdam!" izskatās kā slikti noslēpta plašas politiskā mārketinga kampaņas daļa. Raidījums turpina runāto "Tautas deklarācijas nedēļā", kas ieskandināja "Par labu Latviju" dibināšanu. Studijā bija liela daļa no tiem pašiem cilvēkiem, kas piedalījās LNT diskusijās jūnija sākumā. Smaidu rada arī nosaukums tautas diskusija – tautas studijā bija pamaz, tās funkcija – aplaudēt. Īsziņās uzdotie jautājumi netika atbildēti. Šim raidījumam bija maz kopīga ar ieklausīšanos sabiedrības domās.

Vissmieklīgākais pirmajā "diskusijā" bija runātāju nekompetence zivsaimniecības jautājumos (tā bija pirmā tēma) un pretēju viedokļu trūkums. Diskusijas, atšķirīgu domu sadursmes vai konflikta nebija. Raidījums buksēja uz vietas, tā pamatā bija vispārīga gaušanās un centieni pierādīt iepriekš pieņemtu nostāju. Bet studijas viesu nezināšana vismaz radīja dažus iepriekš neiestudētus izbrīna un apmulsuma mirkļus, kas krāšņoja rūpīgi izplānoto patukšās daiļmuldēšanas vakaru. Divi pieaicinātie zivsaimniecības eksperti gan minēja dažus konkrētus faktus un norādīja, ka saruna dodas greizā virzienā, bet vēlāk pievienojās vaimanātāju rindām. Tā kā studijā nebija neviena, uz ko attiecas uzdotie jautājumi, saruna bija absolūti nekonstruktīva, pārpilna ar nepierādītiem apgalvojumiem un tās centrā bija mistiski nelabie ierēdņi, valstsvīri, slikto lēmumu pieņēmēji. Daži konkrētie fakti kļuva par vaimanologu vienīgo ieroci, kas tika vicināts līdz apnikumam.

Kā TV formāts raidījums bija nemākulīgi konstruēts, tam pietrūka dramaturģijas un attīstības elementu. Vienveidīgā satura dēļ tas bija arī ļoti garlaicīgs. Pēc pieteikuma biju gaidījusi meistarīgāk veidotu TV jaunumu. Kopumā – diezgan primitīva diskusijas imitācija. Tā spēs uzrunāt vien tos, kam patīk gausties, vainot citus, dzīvot pagātnē, neuzņemties atbildību un kam viss sliktais atrodas ārpusē. Pieļauju, ka šāda raidījuma mērķis ir iestāstīt, ka viss ir slikti, bet studijā esošie cilvēki, ar TV ietekmes spēku ieguvuši uzticību, beigās norādīs, kas ir labie, īstie, pareizie visu problēmu risinātāji."

Politika.lv redaktora Dmitrija Petrenko viedoklis par diskusiju:

"Diskusijā noteikti tika izmantoti klasiskie propagandas mehānismi. Iespējams, var runāt par slēpto aģitāciju, jo viesu atlase un nepārprotamās asociācijas ar Par labu Latviju apvienību liek domāt par to, ka KNAB šis gadījums tomēr būtu jāizvērtē. Trūka iedziļinošu un oponējošu jautājumu, kā arī kompetentu cilvēku. Protams, var konstatēt faktu, ka vainojami ir kādi abstrakti ierēdņi, tomēr žurnālistiskā diskusijas vērtība bija nulle. To var dēvēt par simulētu tautas līdzdalību. Pēc tam kāda apvienība, visticamāk, Par labu Latviju, varētu izmantot to savā labā, pasakot, ka tā bija tauta nevis viņi, kas izvēlējās."

"Par raidījuma viesiem izvēlētas sabiedrībā atzītas izcilas personības ar plašu redzējumu uz tautsaimniecību kopumā, kā arī cilvēki, kas pārstāv zvejsaimniecības nozari," tā LNT producents un radošais direktors Niks Volmārs pamatoja raidījuma viesu izvēli. "Izvēlējāmies savās diskusijās apskatīt tautsaimniecības stratēģiski svarīgās nozares, kuras simboliski attēlotas uz Latvijas naudas zīmēm," viņš saka par raidījuma tēmām.

Pirmdienas raidījumu N.Volmārs vērtē kā izdevušos, jo, viņaprāt, "pirmo reizi 20 gadu laikā Latvijā izdevās noformulēt valsts nacionālās intereses zivsaimniecībā". Nākamajos diskusijās tikšot apskatītas stratēģiski svarīgās tautsaimniecības nozares, definētas nacionālās intereses un pulcēti tautas izcilākie prāti.

Iepriekš LNT veidotais diskusiju cikls Tautas deklarācija saņēma finansiālu atbalstu no kustības Par labu Latviju. Latvija, mēs tevi dzirdam finansējot telekompānija LNT. "Tad, kad būs sponsori, to varēs redzēt TV ekrānā," viņš saka.

(pievienotas pēdējās trīs rindkopas)


Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

KNAB PĀRSTĀVIS ANDRIS VITENBURGS:

Veicot priekšvēlēšanu aģitācijas kontroles funkcijas, priekšvēlēšanu periodā KNAB pievērš uzmanību visām partiju, to apvienību vai deputāta kandidātu reklamēšanām, vērtējot tās atbilstību likumā noteiktajai priekšvēlēšanu aģitācijas definīcijai. Vienlaikus jāuzsver, ka katrs šāds reklamēšanas gadījums tiek izvērtēts individuāli un izvērtēšanas process ir laikietilpīgs.

Mēs vērtējam, vai materiālam ir priekšvēlēšanu aģitācijas raksturs, pēc satura un finansēšanas avotiem, pēc saistības ar kādu partiju, deputātu kandidātu vai ar to īstenotajām vēlēšanu kampaņas aktivitātēm. Ja konkrēta reklamēšana tiek atzīta par priekšvēlēšanu aģitāciju, tad tai izlietotie finanšu līdzekļi tiek pieskaitīti attiecīgo partiju vai ar tām nesaistīto tā saucamo trešo personu vēlēšanu kampaņu izdevumiem.


Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas