"Valsts amatpersonas runā galvenokārt latviski, un daudzi principiāli vispār tikai latviski, viņu vēstījumus atspoguļo galvenokārt latviski vēstošie plašsaziņas līdzekļi, un ar tiem iepazīstas latviešu auditorija," Dienai norādīja politiķis, piebilstot, ka "tā ir Latvijā pastāvošo divu informatīvo telpu problēma".
"Krievu valodā rakstošā prese savukārt atrodas privātās rokās un parasti pauž savu īpašnieku politiskās simpātijas, kas visbiežāk atbalsta vai nu Saskaņas centru, vai LLP/LC," uzskata A.Loskutovs. "Valsts amatpersonu viedokļi tajā visbiežāk tiek pasniegti nevis tieši, bet kā atstāsti ar attiecīgiem komentāriem. Pats par sevi šāds informācijas pasniegšanas veids nav nekas slikts, taču ja ņem vērā, ka lielākā daļa auditorijas ar "oriģinālu" nav iepazinusies, bet komentāri ir pieskaņoti konkrētas partijas viedoklim, daudziem krievvalodīgajiem rodas sajūta, ka valsts viņus ignorē," norāda Saeimas deputāts.
Pēc A.Loskutova domām, situāciju nevar uzskatīt par normālu, taču arī "atrast risinājumu ir ļoti sarežģīti". "Ir jāatrod jautājumi, kas ir vienlīdz svarīgi abām kopienām, tāpat nepieciešams, lai krievvalodīgo viedokļu līderi paustu iecietīgāku attieksmi pret latviešu politiķiem un amatpersonām, lai atbildes reakcija sekotu arī no otras puses," uzskata politiķis, norādot, ka "tam jābūt divpusējam procesam, tikai latvieši vai tikai krieviski runājošie vieni paši neko izmainīt nespēs".