Labs administrators
Atšķirībā no Loskutova un otras KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes Vilks baudījis mazāku atpazīstamību sabiedrībā. Iespējams, atturīgās attieksmes un spontanitātes trūkuma dēļ. "Viņam ir lieliska humora izjūta, bet saskarsmē ar kolēģiem viņš ir pasauss un atturīgs — ikdienas situācijās birojā Alvis ieņēma formālu pozīciju," nu jau bijušo kolēģi raksturo Loskutovs. "Pieradis sevi kontrolēt."
"Tāds ļoti, ļoti pareizs," vērtē kāda žurnāliste. Vienā no agrākajām intervijām arī Vilks pats sevi aprakstījis kā klusu un visai noslēgtu cilvēku ar pienākuma apziņu. Viņam nepatīkot ieilgušas konfliktsituācijas, domstarpības kolektīvā risinot uzreiz.
Noslēgtais un klusais Vilks tomēr veidojis samērā strauju karjeru, ko pats atturīgi vērtējis galvenokārt kā apstākļu sakritību. Vispirms paralēli tiesību zinātņu studijām viņš pastrādājis policijas pārvaldes nodaļā. Saņemot diplomu, tūdaļ startējis konkursā un uzvarējis, kļūstot par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) korupcijas novēršanas kontroles daļas galveno juristu. Nākamais amats — KNAB priekšnieka vietnieks.
Biroja priekšnieka meklējumu laikā un arī vēlāk Vilks pamīšus ar Strīķi ne reizi vien bijis arī faktiskais biroja vadītājs. KNAB darbinieki neformālās sarunās atzīst — Vilka vadībā dokumentu kārtošana ritējusi raitāk, no sastinguma izkustējušies iepriekš atlikti darbi.
"Vilks atšķirībā no Loskutova varētu būt patiešām labs administrators," par varbūtību, ja viņš kļūtu par KNAB priekšnieku, spriež Kažoka. Pats Vilks gan vēl pavisam nesen intervijā Latvijas radio paziņojis, ka uz šo posteni nekandidēs — viņam esot citas prioritātes. KNAB pārraugs premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) paziņojis, ka pašreizējie priekšnieka vietnieki (Alvis Vilks un Juta Strīķe) uz amatu netiks virzīti, pirms nav beigusies izmeklēšana par kratīšanās izņemtās naudas zādzību birojā. Agrāk Godmanis, nespēdams īsti pamatot viedokli, izteicās, ka Loskutova atlaišanas gadījumā biroja vadību uz laiku labprātāk uzticētu tieši Vilkam, nevis Strīķei.
Pats Vilks paudis bažas par varbūtēju biroja funkciju maiņu, kas varētu būt saistīta ar jauna priekšnieka iecelšanu. Katrs jauns vadītājs nāk ar savu redzējumu un skatījumu, pastāvot iespēja, ka jaunais gribēs apliecināt sevi, piemēram, izdarot izmaiņas struktūrā un personāla sastāvā. Viņš norādījis — daži varbūtējie KNAB priekšnieka amata kandidāti izteikušies skeptiski par atsevišķiem biroja darbības virzieniem, piemēram, atzīstot, ka partiju finanšu kontrole būtu jāveic citām iestādēm.
Valsts naudu partijām
Biroja izveides pirmsākumos Vilks paudis pārliecību, ka KNAB jābūt
nevis bargai represīvai iestādei, bet draugam un konsultantam, kas ne
tikai uzrauga, bet arī palīdz ar padomu. Vilka vadītā korupcijas
novēršanas daļa arī pati labprāt uzklausījusi padomus un
konsultējusies, piemēram, koncepciju un likumu tapšanā, būdama atvērta
dažādu ekspertu viedokļiem. Vilks gan spējot aizstāvēt savu viedokli,
gan arī to mainīt, ja pretējās puses argumenti izrādās pārliecinoši,
vērtē Kažoka. Piemēram, Vilks aktīvi aizstāv ideju par nepieciešamību
politiskās partijas finansēt no valsts budžeta, jo tad "godīgie varēs
atļauties būt godīgi". "Sabiedrībai izdevīgāk samaksāt partijām par to
eksistenci, nekā pēc tam maksāt par partiju sponsoru ietekmē
pieņemtajiem lēmumiem," intervijā žurnālā Klubs pirms pāris gadiem
pamatojis KNAB priekšnieka vietnieks. Atkarība no nedaudzajiem
pietiekami turīgajiem naudas devējiem Latviju padara vāju — var atnākt
kāds ar naudu un nopirkt lēmumus. Valsts finansējums kalpotu kā
atsvars, uzskata Vilks, gan apzinoties, ka sabiedrībā varētu arī
pietrūkt entuziasma no nodokļu naudas finansēt politiku. "Lai tā
nebūtu, jāmainās pašām partijām, tām jāparāda, ka tās ievēro spēles
noteikumus." Tiesa, cīnīties ar spēlētāju, kurš pats sev raksta spēles
noteikumus, neesot vienkārši.
Vilks bijis atbildīgs, lai taptu koncepcija par daļēju valsts finansējumu politiskajiem spēkiem. Aprīlī tā izsludināta valsts sekretāru sanāksmē un pēc tam nodota sabiedriskajai apspriešanai. Aktivitāte gan bijusi niecīga — saņemtas tikai trīs atsauksmes. Taču koncepcija būs viens no valdības darba pamatdokumentiem, kad tā ķersies pie attiecīgu likuma grozījumu izstrādes — Saeima uzdevusi Ministru kabinetam to paveikt līdz nākamā gada maijam. "Kontrole pastiprināsies, ja tā būs valsts nauda," solījis Vilks.
Labāk bez asumiem
Lai arī slavēts par atvērtību dažādiem viedokļiem un demokrātiskumu, Vilkam pārmests pārlieks formālisms un piesardzība: situācijās, kad varētu sagaidīt drošu un apņēmīgu rīcību partiju finanšu kontroles lietās, kas līdz šim bijis Vilka "lauciņš", novērota pārlieka turēšanās pie likuma burta. Tā tas bijis, piemēram, iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, kad atklājies — viena no partijām saņēmusi 85% atlaidi reklāmas izvietošanai. "Mēs bļāvām, ka to var uzskatīt par sponsorēšanu no viena medija puses, bet KNAB nekustināja ne ausis," atceras Kažoka. Arī par tā dēvēto pozitīvisma kampaņu kā tajās slavināto politisko partiju priekšvēlēšanu pasākumu neatņemamu sastāvdaļu KNAB uzdrošinājies runāt vien tad, kad uz to nepārprotami blakuslēmumā norādīja Augstākā tiesa.
Runāts daudz, bet maz darīts, lai cīnītos pret partiju melnajām kasēm, kā arī pret valsts kapitālsabiedrību padomēm kā politisko spēku "barotavām". Tāpat KNAB parādījis nevarību, nu jau gandrīz divus gadus pēc Saeimas vēlēšanām nespējot atrast atbildīgo, kam piestādīt rēķinu par priekšvēlēšanu apvienības LPP/LC pārtēriņu saistībā ar pozitīvisma kampaņu. Taču visspilgtākais piemērs ir KNAB ļenganā nostāja, kad tika grozīts likums, atceļot limitus amatpersonu dāvanām.
Vilks ar lepnumu ir paudis, ka ļoti reti bijuši tie gadījumi, kad prāvās kāda partija būtu uzveikusi KNAB. Kažoka novērojusi — KNAB bijis ērtāk lielāku uzmanību pievērst sīkām, viegli pārbaudāmām un nepārprotamām lietām, koncentrējoties, piemēram, uz ziedotāju pārbaudi vai deklarācijas iesniegšanu noteiktajā laikā. Turpretī jautājumos, kur atšķirīgi interpretējamu juridisku normu dēļ varētu rasties konfliktsituācijas, birojs bijis atturīgs. "Viņiem ir raksturīgi meklēt drošību, nevis cīnīties," secina partiju finanšu pētniece, gan aizrādot, ka tā, iespējams, nav tikai Vilka, bet arī pārējo KNAB juristu atbildība par biroja korupcijas novēršanas daļas salīdzinoši zemajiem darba rezultātiem — iepretī apkarošanas daļas veikumam.