"Man nav ne mazākā priekštata un nojausmas par šiem cilvēkiem [Artūru Zvejsalnieku un Normundu Vilnīti], esmu viņus redzējis tikai avīzē. Pilnīgi droši mūsu frakcija ar kandidātu tiksies. Mums ir ārkārtīgi svarīgi, lai tur ir profesionāls cilvēks. Ne tikai cilvēks, kurš ir pārliecināts par savu sūtību, bet arī cilvēks, kurš spēj strādāt darbu un kurš ir labs administrators. To pārbaudīsim ar jautājumu un atbilžu palīdzību. Es gribētu teikt, ka mūsu deputāti akli nebalso, kā valdība saka, mums ir diezgan daudz jautājumu, kur mūsu viedokļi atšķiras vai ir formulēti citādi."
Savukārt pie varas esošās partijas - TB/LNNK un ZZS pauda, ka atbalstīs valdībā lemto.
TB/LNNK
Saeimas frakcijas vadītājs Māris Grīnblats norādīja, ka galvenās
diskusijas par KNAB vadītāja kandidātiem tomēr notiks Nacionālās
Drošības padomes sēdē un valdībā. Man personīgi īpaši zināmi kandidāti
nav un grūti pateikt, vai viņi piemēroti šim darbam, sprieda
M.Grīnblats.
“Vērtēsim, vai šis cilvēks ir iestāžu
vadības līmenī, vai tikai var pildīt citu norādījumus. Ne jau katrs
cilvēks, kas strādājis policijas sistēmā var būt policijas priekšnieks.
Ne katrs zemnieks var būt zemkopības ministrs un ne katrs rakstnieks –
kultūras ministrs. Galvenais jautājums ir, vai viņi var uzņemties
sarežģītas iestādes vadību.” Uz jautājumu, kā tēvzemieši
to izvērtēs, M.Grīnblats atzīst, ka liela loma būs valdības lēmumam.
“Balsojums “par” valdībā būs spēcīgs arguments arī frakcijai,” teic
M.Grīnblats, uzsverot, ka būtisks būs viņu tieslietu ministra Gaida
Bērziņa viedoklis.
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis Dienai
atzina, ka “cilvēki ir absolūti nepazīstami”, lai varētu spriest par
atbalstu kādam no šobrīd esošajiem diviem KNAB priekšnieka amata
kandidātiem - Artūram Zvejsalniekam vai Normundam Vilnītim, bet, ja
valdība virzīs kādu kandidātu, viņam būs arī ZZS atbalsts.
Protams,
ka kandidāts būs jāuzklausa, par to šaubu nav nevienam, teica
A.Brigmanis, taču jānotiekot, kam nopietnam, lai ZZS neatbalstītu
valdības virzīto kandidātu. “Ja valdība būs apstiprinājusi, domāju, ka
jābūt smagiem argumentiem, kāpēc par viņu nebalsot.”
Viņš kritiski novērtēja Valsts prezidenta Valda Zatlera aicinājumu premjeram jau tagad doties uz Saeimu un deputātus iepazīstināt ar diviem kandidātiem vēl pirms Nacionālās Drošības padomes (NDP) sēdes. “Ar vienu jānāk, mēs nepildīsim konkursa vērtēšanas pienākumus. Kāpēc pirms NDP komisijas? Nu tas nav pareizi. Tad sanāk, ka mēs kā Saeima izdarīs spiedienu uz NDP komisiju, nezinu, vai tas būtu pareizi,” saka A.Brigmanis.
Frakcija pirms balsojuma vēlas uzklausīt KNAB
kandidātu, taču neuzskata, ka ar kandidātu Saeimas frakcijas būtu
jāiepazīstina arī valdības vadītājam. Uz norādi, ka to paredz Adventes
vienošanās, A.Brigmanis atbildēja: "Tad, lai viņš nāk. Mums forma nav
galvenais, bet gan saturs."
Pilsoniskās savienības (PS) līdere Sandra Kalniete savukārt atgādināja par Adventes vienošanos, kurā minēts, ka KNAB amata kandidātam jāmeklē plašs Saeimas atbalsts. S.Kalnietes bija vīlusies, kad uzzinājusi, ka tālāk tiek virzīti konkrētie divi kadidāti - Zvejsalnieks un Vilnītis, jo uzskata, ka viņu pieredze nav pietiekama.
“Mūsu pirmā reakcija ir vilšanās, jo abiem kandidātiem ir maza pieredze vadības darbā, bet KNAB ir liela iestāde, kas veic augstas atbildības uzdevumus. Uzskatām, ka Juta Strīķe vai Alvis Vilks būtu labāki un piemērotāki šim amatam. Vēlētos atgādināt par Adventes vienošanos, kuru parakstot visi Saeimas frakciju vadītāji piekrita, ka KNAB vadītāja izvēle notiks konsultējoties ar opozīciju un viņa apstiprināšanai būs nepieciešamas 2/3 deputāta atbalsta. Uzskatām, ka tās ir morālas saistības, ko valdošās partijas ir uzņēmušās. Konsultāciju procesam būtu jānotiek vēl pirms galīgā balsojuma Saeimā, jo balsojumam, būtu jānotiek pēc iepriekšējas pārliecības, ka 2/3 deputāti ir gatavi pieņemt šo kandidātu.”
Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs atzīst, ka neviens deputāts viņa vadītajā frakcijā nepazīst valdības virzītos KNAB kandidātus. J.Urbanovičs uzskata, ka premjeram būtu jāpierunā līdzšinējo KNAB p.i. Alvi Vilku tomēr uzņemties KNAB vadītāja pienākumus, jo "pastāv risks, ka KNAB ienāks labs, bet nepazīstams cilvēks, kurš mēģinās pierādīt viņa izvēles pareizību".
"Respektīvi, šīs represīvās iestādes vadītājs nodarbosies ar darba reklamēšanu. Viņš būs spiests to darīt, jo viņš gribēs sabiedrībai pierādīt šīs izvēles pareizību. Tas ir ļoti kaitīgi darbam. Represīvai iestādei jābūt klusai un aktīvi strādājošai. Tai nevajadzētu būt reklāmas aģentūrai. Es uzskatu, ka premjeram Ivaram Godmanim vajadzētu virzīt cilvēku, kuram nekas nebūtu jāpierāda. Un vislabākais tāds būtu Vilks."
Sabiedrības citai politikai (SCP) Saeimas deputāts Artis Pabriks nevarēja paust partijas viedokli par kandidātiem, jo viņu favorīte esot bijusi Juta Strīķe. Ja šī kandidāta nav, mums vajadzēs valdē lemt, kuru atbalstīt, teic deputāts.
Viņš
sacīja, ka Normunds Vilnītis pagaidām partijai nav zināms vispār. "Ir
jāiepazīstas ar detaļām, neizskatās, ka situācija ir pārāk
iepriecinoša, bet no otras puses, ģenerālrokurors ir novērtējis
izvirzītos kandidātus," minēja A.Pabriks.
Viņš stāstīja, ka nedaudz pazīst Zvejsalnieku, taču "viena lieta ir labs cilvēks un cik veiksmīgs viņš bijis iepriekšējā darbā, bet otra lieta, cik viņš ir spējīgs pildīt konkrēto amatu”.
Jaunā laika līdere Solvita Āboltiņa (JL) uzskata, ka valdība nav izvēlējusies spēcīgāko kandidātu KNAB vadītāja amatam un paredz, ka JL balsojumā, kad tas nonāks līdz Saeimai, iestāsies pret to. “Kāpēc kandidātei, kuras kvalitāti ir atzinuši arī starptautiski eksperti, piemēram, Juta Strīķe, vienkāršas politiskas nepatikas dēļ ir liegta iespēja gūt parlamenta uzticību. Ja kādam no izvēlētajiem kandidātiem šķiet, ka KNAB varētu tikt apvienots ar drošības policiju, mēs savukārt uzskatām, ka tā ir vairāk kā bīstama tendence, bīstamāka nekā tas, ka KNAB jau pusgadu nav vadītāja.”
PCTVL Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jakovs Pliners uz iespējām atbalstīt vai noraidīt KNAB vadītāja kandidatūru, raugās visnotaļ piesardzīgi, skaidrojot, ka pašreiz jautājums nav ne iekļauts Saeimas sēdes dienaskārtībā, ne arī apspriests frakcijā. Līdz ar to, izteikt minējumus par rīcību esot pāragri. Pirms lēmuma pieņemšanas PCTVL rūpīgi analizēšot kandidātu CV un, iespējams, rīkotas pārrunas, jo tikai tā esot iespējams izvēlēties piemērotāko variantu.
(papildināta ar Pilsoniskās savienības viedokli)