Aģentūrai BNS Jaunsleinis norādīja, ka tikai nupat sākusies likuma " Par pašvaldību darbību no 2009.gada līdz 2012.gadam" virzība uz pieņemšanu, tāpēc ir pāragri spriest, kā pašvaldības izmantos tā dotās iespējas, turklāt LPS šefs norāda, ka likums nācis par vēlu.
"Faktiski mēs ar šo ideju par likumprojektu nācām jau pērn rudenī, kad bija skaidrs, ka pašvaldībām nebūs naudas daudzu funkciju izpildei. Kamēr nav šī likuma, faktiski sanāk tiesiskais nihilisms - jo naudas jau tik un tā nav un funkcijas jau tik un tā netiek pildītas. Teorētiski jau likumam bija jādarbojas tagad," sacīja organizācijas vadītājs.
Viņš uzsvēra, ka valdībā izskatāmais ir kompromisa variants, "saskaņojumos efektivitāte ir mazinājusies un tas nedarbosies tā, kā tam vajadzētu būt, bet, lai mēs ietu uz priekšu, vajadzēja iziet uz kompromisiem".
"Pagaidām ir grūti teikt, uz kurām jomām attieksies funkciju samazinājumi, tā var būt sociālā, izglītības, jebkura cita joma. Reāli informāciju par to sāksim apkopot, kad likumu būs akceptējusi valdība, pieņēmusi Saeima. Tas periods ir diezgan ilgs, vēl jau vajadzīgs deleģējums no Ministru kabineta, pašvaldību saistošie noteikumi, tāpēc nebūs brīnums, ja likums reāli sāks darboties tikai nākamgad," stāstīja Jaunsleinis.
Jau vēstīts, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija sagatavojusi speciālu likumu par pašvaldību darbību no 2009. līdz 2012.gadam, kas paredz pašvaldībām iespēju atvieglot savas funkcijas krīzes un ierobežota budžeta finansējuma apstākļos.
Ministri pirmdien par jauno likumu sprieda valdības komitejas sēdē. RAPLM jauno likumu vēl saskaņos ar Finanšu ministriju, un pēc nedēļas par to lems valdība.
Likums nosaka kārtību, kādā pašvaldības no jaunā likuma spēkā stāšanās dienas līdz 2012.gada 31.decembrim pilda atsevišķas funkcijas, uzdevumus un pienākumus, lai nodrošinātu funkciju, uzdevumu un pienākumu izpildi ar pašvaldību rīcībā esošiem finanšu līdzekļiem.