"Iedomāties, ka var neļaut atdalīties, būtu visai dīvaini, jo mums līdz šim ir vairāk vai mazāk respektētas pašvaldību un iedzīvotāju vēlmes. Pateikt, ka jūs nedrīkstat izrādīt iniciatīvu, tas izklausās dīvaini. Tas būtu Satversmes pārkāpumus," intervijā Latvijas Radio sacīja M.Pūķis.
Jau ziņots, ka liela daļa Mērsraga iedzīvotāju un no šā pagasta
ievēlēto Rojas novada domes deputātu sākuši cīņu par atdalīšanos no
Rojas novada, ar kuru Mērsrags brīvprātīgi apvienojās 2008.gadā. Rojas
novada domes vadībai un domes priekšsēdētājam tiek pārmests, ka lielākā
daļa investīciju tiek Rojai.
M.Pūķis prognozēja, ka Saeima ļaus atdalīties Mērsragam no Rojas novada. Problēma esot tajā, ka pašlaik viens centrs kļūst svarīgāks, piesaistot vairāk naudas, bet pārējie kļūst mazsvarīgāki. Viņš minēja, ka Lietuvā pēc reformas sadalījās četras izveidotās pašvaldības, jo vienā rajonā bijušas vairākas lielās pilsētas. Tur šķēršļus nevajag likt, uzskata M.Pūķis.
"Viss atkarīgs no tā, vai pašvaldībā prot sadarboties. Pagaidām izskatās, ka neprot. Ja viena sabiedrības daļa jutīs, ka viņai dara pāri, tad konflikts samilzīs," Rojas un Mērsraga iedzīvotāju konfliktu komentēja LPS padomnieks.
M.Pūķis uzskata, ka Mērsraga un Rojas piemēram būs sekotāji, taču tādu nebūs daudz. No tā nevajagot baidīties. "Tā būs pārbaude politiķu gudrībai. Gudri politiķi mēģina novērst konflikta cēloņus, ja mēģina strīdēties un iet uz cīniņu, tad konflikts samilzst," sacīja LPS pārstāvis.
Viņš neuzskata, ka līdz ar novada iespējamo sadalīšanu, administratīvi teritoriālā reforma būtu izgāzusies. Taču reforma, pēc LPS uzskata, ir tikai pusē, jo nav veikta reģionālā reforma, lai attīstītos Latgale, Kurzeme, Vidzeme un Zemgale, kā arī nav iesniegts likumprojekts par apriņķiem. Šobrīd esot izdarīta mazāk svarīgā daļa – vietējo teritoriju apvienošana, kurai ekonomisku priekšrocību neesot.