Sprindžuks norādīja, ka administratīvo reformu mērķis nav demotivēt valsts pārvaldes aparātā strādājošos, samazinot atalgojumu vai atbrīvojot no darba un kuplinot lielās bezdarbnieku rindas.
Reformu mērķis ir izveidot tādu valsts pārvaldes sistēmu, kuru nodokļu maksātāji var atļauties un kas ir efektīva, lai veicinātu tautsaimniecības atveseļošanos, sniegtu sabiedrībai būtiskus pakalpojumus, ko lētāk un labāk nevar nodrošināt privātais sektors, kā arī tiktu atrisināti demogrāfijas jautājumi.
"Šobrīd Latvijas valsts pārvalde apkalpo jeb piepilda vakardienas mērķus. Uzņēmējiem ir nesaprotama fragmentēta Eiropas Savienības fondu administrēšanas sistēma, absolūti necaurredzama un neefektīva valsts un pašvaldību nekustamo īpašumu pārvaldes sistēma un publisko iepirkumu veikšana, tāpat savstarpēji vāji vai vispār netiek koordinēta publisko pakalpojumu organizācija," sacīja Sprindžuks.
Viņš uzsvēra, ka administratīvo reformu mērķis ir efektivitāte un procesu sakārtošana tā, lai, patērējot iespējami mazāk publisko resursu, iedzīvotāji saņemtu augstākas kvalitātes pakalpojumus. "Un augstas kvalifikācijas speciālists ir tā vērts, lai saņemtu atbilstošu atalgojumu kā publiskajā, tā privātajā sektorā," sacīja eksperts.
Pasaules Bankas (PB) sagatavotajos ieteikumus sociālajā, veselības un izglītības jomā ierosināts, ka papildu restrukturizācija varētu tikt īstenota valsts administrācijā gan nacionālajā, gan pašvaldību līmenī, ar nosacījumu, ka tiek saglabāti kvalificēti un motivēti valsts ierēdņi, tāpēc PB brīdina Latviju neveikt papildu valsts ierēdņu atalgojuma samazinājumu valdības līmenī.