LTV un LR vadītāji: apdraudēta sabiedrisko mediju eksistence

LTV ģenerāldirektors Edgars Kots un LR ģenerāldirektors Aigars Semēvics norāda, ka jau tagad pēc sabiedrisko mediju finansējuma apjoma Latvija ir Eiropas Savienības astesgalā, ļaujot medijiem darboties izdzīvošanas režīmā. Abi ģenerāldirektori norāda — ja finansējums tiks samazināts par ceturtdaļu, ir apdraudēta sabiedrisko mediju eksistence. Ja vēl strauji kritīsies reklāmas ieņēmumi, "uzņēmums var virzīties uz maksātnespēju", saka E.Kots. NRTP priekšsēža vietniece Dace Buceniece norāda, ka ir virkne obligāto maksājumu, no kuriem raidorganizācijas nevar atteikties, piemēram, pieaugušie komunālie maksājumi, starptautiskie maksājumi, tāpēc būs jāsamazina algas un no tā cietīs satura kvalitāte. Abiem medijiem tādā gadījumā būtu jāatsakās no atsevišķām nacionālā pasūtījuma prioritātēm, kas LTV gadījumā jau ir apstiprinātas NRTP. A.Semēvics norāda, ka pirmā pozīcija, kurai LR varētu ķerties klāt, apcērpot izdevumus, ir apraides tīkla samazināšana — pagaidām LR raidītāju izmaksas ir 1,4 miljoni latu gadā, kas ir ceturtdaļa no LR budžeta. Tas nozīmētu, ka visu reģionu iedzīvotāji vairs neuztvertu LR. Vēl lielāka pozīcija ir LR darbinieku atalgojums, kas veido 60% no LR budžeta. A.Semēvics norāda — pat ja LR solidarizētos ar citām valsts iestādēm un darbinieku atalgojumu samazinātu par 15%, tas ne tuvu nenosegtu nepieciešamo budžeta samazinājumu, turklāt nākamā gada LR budžetā jau bija plānots neliels darbinieku atalgojuma samazinājums. NRTP locekle Ingrīda Brigita Stroda, akcentējot, ka ievērojams budžeta samazinājums LR "pilnīgi iznīcinās", nenoliedz, ka LR ir pozīcijas, kurās iespējams izdevumu samazinājums. "Viņiem ir diezgan uzpūsts administratīvais štats," piemēram, uzņēmumā ir pieci juristi, deviņi cilvēki atbild par finanšu jautājumiem, teic I.Stroda. A.Semēvics uzskata, ka "tas neatrisina problēmu", jo LR administrācijas atalgojuma fonds ir 10% no budžeta. Konkrētāks ir E.Kots, kurš norāda — LTV var, solidarizējoties ar citām iestādēm, samazināt izdevumus 0,5-1 miljona latu robežās, jo "ir pozīcijas, no kurām varētu atteikties". Pirmā varētu ciest LTV izklaides daļa, tomēr E.Kots pagaidām nekonkretizē, kas ar to domāts. Pagaidām viņš nekonkrēti runā arī par administrācijas samazināšanu, jo "nevarētu teikt, ka LTV administratīvā kapacitāte būtu ļoti liela". Tomēr LTV plānotais budžets liecina, ka, piemēram, pozīcijā "sekretariāts" izdevumi plānoti pat 174,8 tūkstošu latu apmērā. E.Kots pieļauj, ka lielāko daļu no šīs summas veido algas un biroja izdevumi. Abi ģenerāldirektori norāda, ka pagaidām vēl nevar runāt par noteiktu raidorganizāciju kanālu slēgšanu.