"Liesākais minimums," tā LTV apcirpto programmu finansējumu dēvē LTV ģenerāldirektora vietnieks Arnis Kuprišs. Jau decembrī LTV informēja, ka pārtrauks vairākus projektus, no kuriem dārgākie bija seriāls Neprāta cena un Eirovīzijas dziesmu konkurss, kas, pateicoties Ventspils finansējumam, LTV atgriezīsies. No A.Kupriša teiktā izriet, ka tagad LTV programmas finansējums vēl samazināts. Par nedaudz vairāk kā 60 tūkstošiem apcirptas raidījumu ražošanas izmaksas, tātad atsevišķiem projektiem var būt mazāks raidījumu skaits, ir samazinātas komandējumu izmaksas, saīsināts filmēšanas un montāžas laiks. A.Kuprišs neslēpj, ka "noīsināta vēlēšanu programma" — ir atlikuši 15 tūkstoši no plānotajiem 45 tūkstošiem latu. LTV pārstāvis Mārtiņš Pučka informē, ka tāpēc LTV varēs pārraidīt tikai bezmaksas aģitācijas raidījumus pirms vēlēšanām, priekšvēlēšanu aģitāciju izlozes, kā arī vēlēšanu nakts raidījumu. LTV jau norādījusi uz pieaugušajiem LTV maksājumiem, samazināto valsts dotāciju un negatīvajām reklāmas tirgus tendencēm, kā rezultātā pie sliktākā scenārija LTV budžets programmu veidošanai varētu būt jāsamazina pat par 50%. Vēl cietīs arī raidījums 100 g kultūras. A.Kuprišs apstiprina, ka tā budžets ir samazināts un pagaidām kā viena no iespējām pieļauta, ka raidījums vasarā LTV ēterā neparādīsies. Viņš noliedz, ka LTV pati būtu apcirpusi raidījuma finansējumu, un atzīst, ka tam ir mazāka dotācija no Latvijas Kultūrkapitāla fonda (LKKF). 100 g kultūras projekta vadītāja Ieva Rozentāle un LKKF vadītājs Edgars Vērpe gan norāda, ka pagaidām LKKF plānotā dotācija saglabājusies pērnā gada līmenī — 50 tūkstoši latu, ja LKKF budžetu vēl neapcirps. I.Rozentāle stāsta, ka raidījuma finansējumu salīdzinājumā ar pērno gadu LTV esot samazinājusi teju par 30 tūkstošiem latu.
LTV budžeta grozījumi, kas veikti pērnā gada nogalē, kad LTV dotācija tika samazināta par 2,4 miljoniem latu, liecina, ka lielāko finansējuma samazinājuma smagumu iznes tieši LTV programma. Abos kanālos kopā programmu budžets apcirpts par apmēram 0,9 miljoniem latu. Tajā pašā laikā budžets filmu iegādei netika samazināts, arī administratīvās izmaksas sarukušas mazāk. Salīdzinājumam — LTV finanšu un grāmatvedības nodaļas ar padsmit darbiniekiem kopā gadā bija plānojušas tērēt 241 tūkstoti latu, abās nodaļās finansējuma samazinājums ir nulle. "Uzpūstas administrācijas pārvaldīta filmu televīzija," šāds priekšstats par LTV pēc iepazīšanās ar grozīto LTV budžetu radies bijušajam LTV ģenerāldirektoram LU lektoram Rolandam Tjarvem. LTV turpinās arī štatu samazināšana, un saskaņā ar LTV sniegtajiem datiem, vairākums atlaisto pagaidām ir radošie darbinieki. LTV ģenerāldirektors Edgars Kots gan uzsver, ka situācija mainās katru dienu un tiekot cirpti arī administratīvie izdevumi. LTV darbinieku algas pagaidām nesamazināšot, tomēr E.Kots norāda, ka ir iespēja vasarā pāriet uz četru dienu darba nedēļu, tā ietaupot līdzekļus. Viņš NRTP jau esot piedāvājis samazināt arī paša algu.
Neraugoties uz izdevumu samazinājumu, LTV ēterā atgriezies raidījums Jauna nedēļa, ko eksperti asi kritizē. RSU vadošais pētnieks Sergejs Kruks un portāla politika.lv galvenais redaktors, LU pasniedzējs Dmitrijs Petrenko uzsver, ka raidījums tikai atgremo visiem pieejamu informāciju. S.Kruks norāda, ka "tā nav televīzija", jo raidījums ir vizuāli neizteiksmīgs, arī veidotāju mēģinājums prognozēt nākamās nedēļas notikumus esot nenopietns — trūkst argumentēta pamata. LTV vadība priecājas, ka ar pērnā gada finansējumu (vairāk nekā 80 tūkstoši latu) izdevies izveidot divreiz garāku raidījumu. A.Kuprišs skaidro, ka, veidojot Jaunu nedēļu, LTV izpilda NRTP uzdevumu nodrošināt ārpolitikas procesu analīzi.