Pašlaik ārvalstu studentu skaits, ieskaitot studentus, kuri ieradušies apmaiņas programmās uz vienu vai diviem semestriem, ir apmēram 2% no kopējā LU studentu skaita. Vislielākā ārvalstu studentu interese Latvijā tradicionāli ir par medicīnas studijām.
Tomēr ārvalstu studentu skaitam vajadzētu būt daudzkārt lielākam, jo demogrāfijas dēļ samazinās pašmāju studējošo skaits, kā arī universitāte vēlas studijas padarīt starptautiskas, ļaujot studiju procesā satikties dažādu kultūru pārstāvjiem, norādīja Auziņš. Tomēr šī procesa attīstību traucē tas, ka pašlaik Latvijā svešvalodā iespējams realizēt studiju programmas tikai ārzemju studentiem.
Līdzvērtīga problēma ir arī ar ārvalstu mācībspēku aicināšanu pastāvīgā darbā uz Latviju, jo vēl pirms darba sākšanas viņiem jāapliecina latviešu valodas prasme visaugstākajā līmenī, kas vērtējama kā absurda situācija.
"Kad es saku, ka skaitliski trūkst akadēmiskā personāla, tad viens no iespējamiem risinājumiem būtu piesaistīt profesorus no ārzemēm. Jautājums, vai mēs to varam izdarīt? Situācija, kā man šķiet, ir absurda – tagad, lai cilvēks varētu pretendēt uz ievēlēta profesora, nevis viesprofesora amatu Latvijas Universitātē vai jebkurā citā Latvijas augstskolā, ir jānokārto valodas pārbaudījums augstākajā līmenī, pirms viņš ir pieteicies konkursā," klāstīja Auziņš.
Pieredze citur pasaulē esot dažāda, piemēram, Francijā, kur valodas jautājumam pievērsta liela uzmanība, mācībspēku piesaistei tik lielu šķēršļu nav - profesoru ievēlot amatā, netiek pieprasīts zināt franču valodu augstākajā līmenī, bet gan tiek dots vairākus gadus ilgs periods, kurā mācībspēkam valoda jāapgūst un lekcijas jālasa franciski. Tā būtu ļoti racionāla attieksme šajos jautājumos un politika augstākajā izglītībā, pavēstīja LU rektors.
Vienlaikus arī gadījies saskarties ar viedokļiem un bažām, kad tiek minētas iespējas atsevišķas studiju programmas organizēt krievu valodā. Izskanējušas bažas, ka šādā gadījumā Latviju pārplūdināšot studenti no Krievijas vai citām bijušās PSRS valstīm. Tomēr potenciālos studentus arī no šīm valstīm vairāk interesētu studijas tieši angļu valodā.
"Nav sajūtas, ka pie mums ļoti daudz studentu gribētu studēt krievu valodā. Vēl jo vairāk – kad runāju ar Krievijas vai citu bijušās PSRS bloka valstu mācībspēkiem un rektoriem, viņi saka, ka studenti gribētu braukt studēt uz Eiropas Savienības valstīm, lai izglītību gūtu angļu valodā. Viņu redzējumā pievienotā vērtība ir ES diploms un angļu valodas apguve, kas nozīmē iespēju darboties starptautiskā vidē. Tāpēc nepārprotami tā valoda, kurā mēs gribētu realizēt vairāk studiju programmas, ir angļu valoda," paskaidroja Auziņš.
Situācija valodas jautājuma risināšanā gan neesot bezcerīga. Piedaloties dažādās sarunās gan Saeimas atbildīgajā komisijā, gan Valsts prezidenta pārraudzītajā Valsts valodas komisijā, ir izdevies sajust ļoti pozitīvu attieksmi par valodas jautājuma risināšanu augstākajā izglītībā, uzsvēra Auziņš.