Lugars uzsvēra, ka būtu „bezatbildīgi neiesaistīt NATO enerģētiskās drošības jautājumu risināšanā, kad ir skaidri redzams, ka modernā ekonomika un sabiedrība ir atkarīga no enerģijas.“ Savā uzrunā vakariņu dalībniekiem Lugars sacīja, ka jācer uz enerģijas piegādātāju godaprātu neizmantot enerģētikas jautājumus kā šantāžas un politiskās ietekmes ieročus. Lugars pauda nožēlu, par to, ka daudzas valdības tomēr izmanto enerģētikas jautājumus savu interešu īstenošanā, un viņš atzina, ka daudzas autoritāras valstis, tirgojot naftu, saņem simtus miljonus dolāru no NATO dalībvalstīm.
„Mēs esam pieraduši domāt konvencionālā kara ietvaros, kas notiek starp nācijām, bet arī enerģija var kļūt par ieroci to rokās, kuriem tā pieder,“ sacīja Lugars, vēloties uzsvērt enerģijas augošo ietekmi mūsdienu pasaulē. „Var šķist, ka tas [enerģija] ir mazāk nāvējošs ierocis nekā militārais spēks, bet dabasgāzes piegādes pārtraukšana kādā Eiropas valstī ziemas vidū var izraisīt daudzu cilvēku nāves un ekonomiskos zaudējumus tādā pašā apmērā kā militārs konflikts,“ sacīja Lugars.
ASV senators sacīja, ka aliansei ir jāreaģē uz enerģijas padevi kādai no tās dalībvalstīm, iedarbinot Transatlantiskā līguma 5.pantu, kas paredz sniegt palīdzību kādai valstij, ja tai ir uzbrukts. Lugars uzsvēra, ka aliansei nav šādā gadījumā jālieto militārs spēks, bet tai ir jāizmanot citi instrumenti, lai iespaidotu to valsti, kas enerģijas padevi ir pārtraukusi. Pēc Lugara domām, situācijā, kad kāda valsts paliek bez enerģijas piegādēm, pārējām dalībvalstīm ir jānodrošina šī cietusī valsts ar enerģijas resursiem. Lugars tāpat uzsvēra, ka NATO ar Krieviju un citām enerģijas piegādātājvalstīm ir jāveido nopietns dialogs, lai izvairītos no iespējamas krīzes nākotnē.