Lūgs palīdzību prezidentam

Gobzems ir sācis valdības veidošanu, kurā ir vairākas līdz šim nepieredzētas atšķirības – vispirms jau tā ir neziņa, vai premjera amata kandidāts saņems pielaidi valsts, ES un NATO noslēpumam. Valdības veidotāja pārstāvētā partija arī ierosinājusi pielaides Saeimā ievēlētajiem deputātiem piešķirt automātiski. Kopš 2002. gada, kad Jaunā laika līdera Einara Repšes valdība izšķīrās par atklātām valdības sēdēm, tās ikviens var vērot arī interneta tiešraidē. Savukārt Gobzems ir ierosinājis rīkot slēgtas sēdes. Viņš arī aicinājis ievērot konfidencialitāti valdības veidošanā un parakstīt līgumu, kura saturs nebūtu publiski pieejams. Jāatgādina, ka premjera amata kandidātam pēc valdības izveidošanas Valsts prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam ir jāiesniedz visu valdību veidojošo partiju parakstīta Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību un arī koalīcijas partiju sadarbības līgums, kas līdz šim ir bijis publiski pieejams dokuments. 

Neordināra situācija

"Var uzteikt KPV LV par prasmi strukturēti organizēt sarunas. Taču, kas notiek, ja mēs vienojamies par valdības izveidošanu, premjeram ir jāsāk strādāt, bet viņam nav pielaides valsts noslēpumam? Tas var radīt starptautiskas sekas," pēc sešu partiju tikšanās sacīja Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) uzsvēra, ka runa ir par divu līmeņu pielaidēm – viņu īpaši uztraucot jautājums par pielaidi ES un NATO noslēpumam. No Satversmes aizsardzības biroja vadītāja Jāņa Maizīša publiski sniegtās informācijas izriet, ka Gobzemam var rasties grūtības tādu saņemt, tāpēc esot nepieciešama padziļināta saruna ar Valsts prezidentu. 

Premjera amata kandidāts Gobzems te savukārt saskatīja demokrātijas apdraudējumu, jo viņš neesot vienīgais jaunais deputāts, par kuru veiktā pārbaude var ieilgt. Tādā gadījumā jau neviens jaunais politiķis nevarētu strādāt valdībā.