LZP kongresā rosina pieprasīt Pūces demisiju un OIK atcelšanu

Rezolūcijā teikts, ka, izvērtējot vides un reģionālās attīstības ministra sagatavotās un publiskotās reģionālās reformas konceptuālās detaļas, LZP kongress aicina LZP un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) biedrus, visus Saeimas deputātus un jebkuru Latvijas iedzīvotāju, kuram rūp Latvijas valsts un tautas intereses, pieprasīt Pūces demisiju saistībā ar "valsts pārvaldi diskreditējošas reformas sagatavošanu un publiskošanu".

Par šo rezolūcijas punktu kongresā bija diskusijas. Daļa biedru uzskatīja, ka demisijas pieprasījums nav nepieciešams, jo jāsadarbojas, lai rastu risinājumu. Tomēr šādu biedru bija mazākums - mazāk par simts partijas biedriem. Stingrāku rezolūcijas variantu, kurā iekļauts demisijas pieprasījums, atbalstīja aptuveni divas reizes lielāks partijas pārstāvju skaits.

Rezolūcijā LZP aicina atbalstīt pašvaldību jautājumu risināšanu tikai ar mērķi iespējami labākā veidā nodrošināt Latvijas pašvaldību funkciju izpildi, stingri ievērojot Eiropas vietējo pašvaldību hartā noteiktos principus un valsts pienākumus pret iedzīvotājiem un viņu vēlētām vietējām varām.

LZP arī rosina paredzēt, ka jebkurš lēmums par pašvaldību apvienošanu, sadalīšanu vai robežu grozīšanu ir spēkā tikai pēc tā apstiprināšanas katras iesaistītās pašvaldības iedzīvotāju referendumā (aptaujā).

Partijas pārstāvji uzskata, ka iespējami plašāka un tiešāka iedzīvotāju iesaiste lēmumu pieņemšanas par savas dzīves vides iekārtojumu ir gan līdzeklis, gan arī mērķis demokrātiskas sabiedrības attīstībā, kurš daudz labāk sasniedzams mazākā pašvaldībā.

Rezolūcijā pausts, ka prasība par pašvaldību ekonomisko patstāvību kā pamatkritēriju to teritorijas noteikšanai ir tiešā pretrunā gan ar Eiropas vietējo pašvaldību hartā, gan arī likumā "Par pašvaldībām" noteikto vietējās varas jēgu, būtību un uzdevumiem.

Pašvaldības nevar būt atbildīgas par valsts tiešās pārvaldes iestādēm uzdoto funkciju - ekonomiskā un reģionālā attīstība - izpildi, ja šīs funkcijas nav pienācīgi deleģētas un to izpildei nav piešķirts finansējums, norāda LZP.

Tāpat LZP sestdien kongresā pieņēma rezolūciju par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu.

Politiskais spēks rezolūcijā mudina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV), ekonomikas ministru Ralfu Nemiro (KPV LV) nodrošināt, lai tiktu nekavējoties atcelta OIK maksājuma piemērošana uz gadījumiem, kuri nav uzskatāmi par atbalstu atjaunojamo energoresursu ražošanai un nav saistīti ar privātpersonu kompensāciju prasību riskiem.

Tāpat LZP aicina izvērtēt amatpersonu atbildību vai bezatbildību, kuras rezultātā Latvijas elektroenerģijas patērētāji ir maksājuši un joprojām maksā nepamatoti augstus rēķinus.

Kongresā arī pieņemta rezolūcija, kas paredz nekavējoties aizliegt glifosāta lietošanu pilsētu publiskajās zonās, parkos, bērnudārzu un skolu tuvumā, bērnu spēļu laukumos, kā arī mazdārziņu tuvumā.

Tāpat LZP rosina iespējami īsākā termiņā noteikt bioloģiski pamatotus ierobežojumus glifosātu lietošanai aizsargjoslās ap apdzīvotām vietām, bioloģiskajām saimniecībām, vērtīgajiem zālājiem un īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām.

Politiskais spēka arī aicina pakāpeniski ierobežot un līdz 2022.gadam pilnībā aizliegt izmantot Latvijā glifosāta herbicīdus, "kuru ietekme uz cilvēkiem tiekot saistīta ar vēzi un kuru lietošana negatīvi ietekmējot ekosistēmas".

Herbicīdi veido lielāko daļu pesticīdu un glifosāts ir visvairāk izmantotais herbicīds Eiropas lauksaimniecībā, norāda LZP. "Ir daudz pierādījumu par glifosāta negatīvu ietekmi uz vidi un bioloģisko daudzveidību, tāpat zinātnieki ir atklājuši satraucošu kopsakarību: nevis lielas, bet mazas pesticīdu devas bojā cilvēka endokrīno sistēmu," teikts rezolūcijā.

LZP pieņēma rezolūciju pret veselībai bīstamu iepakojumu. Tajā LZP mudina atbalstīt bisfenolu A (BPA) saturošu pārtikas iepakojumu pilnīgu aizliegumu. Partija mudina izvērtēt iespējas ierobežot BPA saturoša iepakojuma nokļūšanu Latvijas dabas vidē.

LZP ir viena no Zaļo un zemnieku savienību veidojošām partijām.