“Pozitīvi ir tas, ka vispārzināmais 410.pants – ģenerālprokurora tiesības izbeigt kriminālprocesu pret personām par lielāku noziegumu klāstu -, nu vismaz otrajā lasījumā tā kā būtu, tas ir pozitīvais solis,” Latvijas televīzijas raidījumā Valsts pirmās personas sacīja J.Maizītis.
Jau ziņots, ka strīdīgākā bija norma par ģenerālprokurora tiesībām
izbeigt kriminālprocesu pret personu, kura būtiski palīdzējusi atklāt
smagu vai sevišķi smagu noziegumu. Likuma grozījumos tiks atrunāti
gadījumi, kad to nevarēs darīt.
Ģenerālprokurors norādīja, ka šī norma par ko diskutēts jau vairākus gadus absolūti neesot jauna - tāda bijusi jau Kriminālkodeksā ‘90.gados. “Mēs iestājāmies, ka norma jāpiemēro pret lielāku skaitu nodarījumu. Divus gadus tiek diskutēts par it kā jaunu principu, kādi vārdi tik netiek veltīti ģenerālprokuratūrai kā iniciatorei, lai gan pamatā šie sadarbības jautājumi notiek izmeklēšanas iestādēs,” pauda J.Maizītis.
Negatīvi J.Maizītis novērtēja deputātu lēmumu izslēgt no likuma normu, kas paredzēja prokuroram tiesības sadalīt kriminālprocesu.
Ģenerālprokurors atteicās prognozēt, kad likuma grozījumi tiks pieņemti galīgajā lasījumā, taču atgādināja, ka trešajam lasījumam var parādīties jauni ierosinājumi. “Pieņemot Kriminālprocesa likumu tieši trešajā lasījumā parādījās ļoti daudz pietiekami būtiski grozījumi, kuri nebija ne pirmajā, ne otrajā lasījumā, ne īsti izdiskutēti darba grupās un tieši trešais lasījums bija tas brīdis, kad parādījās grozījumi par kuriem mēs pabrīnījāmies,” sacīja ģenerālprokurors J.Maizītis.