LKA rektors Jānis Siliņš aģentūrai LETA sacīja, ka šāds lēmums pieņemts, jo šo augstskolu skatījumā "augstākajai izglītībai būtisku jautājumu risināšana notiek ilglaicīgā, nemetodiskā, nemērķtiecīgā ceļā". Rektors uzskata, ka patlaban notiek visa augstskolu izvērtēšanas procesa diskreditācija.
"Visi šie paziņojumi par punktiem, par valodām, kas ir pilnīgi neadekvāti, par īpašuma maiņām, par pamatizglītību, viņi seko viens otram un faktiski rada tādu iluzoru iespaidu par darbošanos, bet neviena lieta netiek konsekventi izpētīta, izanalizēta un tad zinātniski pamatoti prezentēta," teica Siliņš.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka LKA trīs programmas "Māksla" netika iekļautas Izglītības un zinātnes ministrijas alternatīvajā izvērtējumā, lai gan bija Augstākās Izglītības padomes ekspertu vērtējums. Siliņš uzskata, ka tas arī parāda ministrija darba kvalitāti - ministrija pat nepamanīja, ka šīs programmas iztrūkst, un nepainteresējās, kur ir anketas.
Lemšana par šo jautājumu notiks atklātā LKA Senāta ārkārtas sēdē, kurā piedalīsies arī Latvijas Mākslas akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija un Latvijas Kultūras koledža.
Siliņš atklāja, ka neuzticības izteikšana Ķīlim būšot galvenais jautājums arī Latvijas Rektoru padomes sēdē šo ceturtdien, 15.novembrī.
Arī Latvijas Mākslas akadēmija uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) alternatīvais augstskolu programmu izvērtējums ir uzbrukums augstskolai, un tā ir paudusi sašutumu par ministrijas veikto vērtējumu.
7.novembrī IZM publiskoja alternatīvo studiju programmu izvērtējumu. IZM piedāvā nepiešķirt valsts finansējumu 19,4% jeb 162 augstākās izglītības studiju programmām, kurām trūkst kvalitātes. Pabeidzot vērtēt augstskolu programmu kvalitāti un salīdzinot šo vērtējumu ar Augstākās izglītības padomes (AIP) veikumu, ministrija secinājusi, ka 581 jeb 69,5% studiju programmu var turpināt finansēt no valsts budžeta, bet 93 studiju programmās nepieciešams veikt papildu analīzi.
IZM, striktāk pārvērtējot AIP ekspertu sniegto vērtējumu par augstskolu studiju programmu kvalitāti, par nekvalitatīvām jeb programmām, kuru pastāvēšana ir problemātiska, atzinusi 183 jeb 22% studiju programmu. AIP studiju programmu sadalījumā pa grupām par nekvalitatīvām tika atzītas vien 55 studiju programmas. Ministrija, izvērtējot 836 studiju programmas, par kvalitatīvām atzinusi 46% no kopējā programmu skaita jeb 389 studiju programmas, bet par tādām, kurās ir vērojamas problēmas un nepieciešami uzlabojumi, atzītas 264 jeb 32% studiju programmu.
AIP sadalījumā kvalitatīvākajā grupā tika iekļautas 589 studiju programmas, otrajā - 210 programmas, kurām nepieciešami uzlabojumi, bet trešajā grupā kā nekvalitatīvas tika novērtētas 55 studiju programmas. IZM vērtējumā studiju programmu vērtējums salīdzinājumā ar AIP vērtējumu paaugstinājies tikai 43 gadījumos, bet samazinājies 334 gadījumos. 459 gadījumos tas ir palicis nemainīgs.