Nepastāsta, ka bērnu potē pret vējbakām
Labākais veids, kā informēt par vakcināciju un palielināt vakcinācijas aptveri, ir individuāla ārsta saruna ar pacientu, kuras laikā tiek saņemtas atbildes uz visiem jautājumiem, atsaucoties uz pētījumu datiem, Māmiņu kluba rīkotajā diskusijā 12.aprīlī Latvijas Ārstu biedrībā par vakcinācijas nepieciešamību uzsvēra Jurijs Perevoščikovs, Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) Epidemioloģiskās drošības un sabiedrības veselības departamenta vadītājs. Diskusija Ārstu biedrībā tika rīkota, lai mudinātu vecākus un mediķus lielāku uzmanību pievērst bērnu veselības profilakses jautājumiem, kas ietver gan veselīgu dzīvesveidu, gan traumatisma mazināšanu, gan vakcināciju, kuras kritums bērnu vidū pēdējā laikā rada nopietnas bažas.
Praksē gan tā vienmēr nenotiek. “Mani ārste tikai noliek fakta priekšā - jāpotē! Kad prasīju, kā viņa vērtē konkrētās vakcīnas efektivitāti, atbildēja, ka nebūtu ētiski no viņas puses to komentēt... Ne tikai neizstāsta neko par poti, bet pat neizsaka savu viedokli! Ir viena cita daktere, kas uzreiz pateica, ka ir tradicionālās medicīnas piekritēja, tāpēc neapšauba pošu vajadzību, bet atkal - nekāda skaidrojuma par pārējo, kas saistīts ar vakcīnu,” savā pieredzē dalās kāda māmiņa.
“Mans ģimenes ārsts arī īpaši ar skaidrošanu nenoņemas. Man vēl tagad pašai ir jādomā, ko darīt, jo bērnam 2008. gadā bija trešā pote pret ērču encefalītu un uzrakstīts, ka šogad vajag revakcināciju. Taču esmu runājusi ar citām mammām, un tām ir teikts revakcinēt tikai pēc pieciem gadiem, citiem atkal pēc 3 - 5 gadi – patiešām nezinu, kā rīkoties,” stāsta cita mamma.
“Man ir tāda pieredze, ka daktere neinformē par potēm. Būtu zinājusi, ka pēdējā vakcīnā ir iekļauta pote pret vējbakām, atteiktos. Tagad vienmēr visu prasīšu,” stāsta vēl kāda māmiņa.
Taču ir arī pozitīva pieredze. “Mana bērna ārste jau laicīgi - trīs mēnešus pirms gaidāmās kompleksās potes brīdināja, ka tajā ir iekļauta arī pote pret vējbakām, un aicināja izlemt, vai mēs to gribam. Laipni arī izstāstīja, kas mums jādara, ja gribam atteikties. Piedāvāja arī tādu poti, kuras sastāvā nav vakcīnas pret vējbakām.” Tāpat vairākas māmiņas, kuras apmierinātas ar ārsta attieksmi vakcinācijas jautājumos, atzīst, ka apmeklē privātpraksi, nevis valsts apmaksāto ģimenes ārstu.
Portālos bieži pieminēts, ka mammas it kā par jaunajām vakcīnām ir informētas, taču daži ģimenes ārsti pat atrunā no to veikšanas. Tas notiekot pat paaugstinātas saslimstības laikā: ”Mūsu dakteres arguments nevakcinēšanai pret rotavīrusu bija, ka pirmajā dzīves gadā bērnu salīdzinoši viegli izsargāt no šīs saslimšanas - bieži mazgāt rokas, rotaļlietas, svešiem neļaut gramstīties gar bērnu.”
Latvijā piedzīvojusi ģimenes ārsta neieinteresētību vakcinācijas jautājumos, kāda māmiņa, kura tagad dzīvo ārpus valsts, ārzemēs saskārusies ar pavisam citu attieksmi. “Šeit vakcinācijas kalendārs nav tik ļoti blīvs. Ar izskaidrojumiem ārsts neuzmācas, tomēr vienmēr pirms vakcinēšanās pasaka, ka tik un tik procentiem bērnu ir blakusparādības, pēc vakcīnas 20 minūtes jāuzkavējas, lai nodrošinātos, ka bērnam nav spējas alerģiskas reakcijas. Visi lēmumi par potēšanu joprojām ir jāpieņem pašai, taču medicīnas personāls ir par vakcinēšanu.”
1500 bērnu nav pasargāti no smagas tuberkulozes
Analizējot vakcinācijas aptveramību, LIC speciālisti secinājuši, ka imunizācijas līmenis Latvijā ir zemāks par 90% 12 no 24 analizējamām pozīcijām. Ļoti neapmierinoša ir vakcinācija 2 mēnešus vecu bērnu vidū pret B hepatītu (aptvere 77,8%) un pneimokoku infekciju (aptvere 65,7%). Pērn par 3% samazinājusies zīdaiņu vakcinācija pret tuberkulozi. “Tas nozīmē, ka 1500 bērni Latvijā nav pasargāti no smagām tuberkulozes formām,” atzina Jurijs Perevoščikovs.
Infekcijas slimības neuzskata par nopietnām
Diskusijā izskanēja viedokļi, ka ģimenes ārsti bieži neredz infekciju slimību galēji smagās formas, ko ārstē slimnīcās, tāpēc uzskata, ka dažas infekcijas slimības, piemēram, rotavīruss, nav nopietnas un pret tām var nevakcinēt. Pēc Veselības ministrijas datiem, 240 ģimenes ārsti pēdējo divu gadu laikā nav ziņojuši ne par vienu vienīgu infekcijas slimības gadījumu savā praksē, kas nozīmē, ka šīs slimības tiek atstātas bez ievērības vai par tām netiek ziņots. “Daudzi ģimenes ārsti rotavīrusu uzksata par nenozīmīgu slimību, jo viņi jau neredz smagos pacientus reanimācijā, ar ļoti smagu atūdeņošanos un intoksikāciju. To redzam mēs, slimnīcā,” sacīja BKUS docente infektoloģe Ilze Grope. Tāpat neesot skaidrs, kāpēc slimnīcā pirmajā dzīves gadā joprojām nonākot tik daudz bērnu ar smagu pneimoniju, ja visiem šiem bērniem vajadzētu būt vakcinētiem pret pneimokoku infekciju, kas pasargā no smagas saslimšanas. Praksē vismaz trešdaļa bērnu pret šo infekciju neesot potēti, atzina docente. Arī Rīgas Dzemdību namā daudzi vecāki izlemj bērnus nevakcinēt. No 6236 pērn šajā iestādē dzimušajiem mazuļiem 130 vecāki atteikušies vakcinēt pret tuberkulozi, ko veic pirmajās dzīves dienās.
BKUS slimnīcas pārstāvji uzskata, ka ģimenes ārstu rīcība, iestājoties pret vakcināciju, ir noziegums pret valsti. Slimnīcas pārstāvis Dzintars Mozgis pauda viedokli, ka valstij ar šādiem ģimenes ārstiem būtu jālauž līgums un viņiem jāmeklē cita profesija.
Domās par ārstu izglītošanu
Daļēji piekrītot ģimenes ārstiem veltītajai kritikai, Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāve atzina, ka ģimenes ārstiem skaidrojošo darbu nereti ir grūti veikt lielās noslogotības dēļ. Īpaši grūti uzrunāt un pārliecināt ir vecākus, kuri ir labi izglītoti, daudz lasa, interesējas par veselības jautājumiem, ir materiāli labi situēti – viņi internetā atrod savus argumentus, lai izvēlētos bērnus nevakcinēt.
Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka svarīgākais jautājums ir sabiedrības izglītošana, darbs ar vecākiem, ģimenēm, skaidrojot vakcinācijas nozīmi.
“Vājais punkts ir saruna ar ģimeni,” uzsvēra Bērnu slimnīcas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) slimību klīnikas vadītāja profesore Dace Gardovska. Tāpēc daudz lielāka nozīme turpmāk tiks pievērsta ģimenes ārstu izglītošanai vakcinācijas jautājumos, lai kliedētu pašu ārstu šaubas un aizspriedumus – to atbalsta arī Veselības ministrija. D. Gardovska rosināja vakcinācijas jomā apzinīgākos ārstus no valsts puses stimulēt materiāli, tādējādi veicinot vakcinācijas popularizēšanu. Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes paspārnē varētu tikt veidota Imunizācijas skola, kur medicīnas darbiniekiem izglītoties par pareizu, drošu vakcināciju un saņemt jaunāko ar vakcināciju saistīto informāciju.
Lai atslogotu ārstus un tādējādi arī uzlabotu arī vakcinācijas līmeni, Veselības ministrija radusi iespēju no šā gada otrās puses apmaksāt ģimenes ārstu praksēm otru medicīnas māsu. No 1300 ģimenes ārstiem uz šādu iespēju līdz šim gan ir pieteikušies tikai 240.