Mauriņas arhīva restaurācija izmaksās vairākus tūkstošus latu

Atrastajā arhīvā esot vēstules, kuras rakstītas līdz 1944.gadam, kad rakstniece emigrējusi no Latvijas. Vēstuļu autoru vidū atrodami tādi latviešu literatūras klasiķi kā Jānis Jaunsudrabiņš, Veronika Strēlerte, Mirdza Benrupe un citi. Arhīvā bijušas arī vēstules, kas rakstītas svešvalodās, bet to autori vēl nav noskaidroti – pagaidām par vēstulēm zināms vien tik, cik RMM darbinieki paspējuši pamanīt, kamēr kārtojuši tās žāvēšanai. Šis bijis neatliekams uzdevums, jo, ja vēstules izžūtu, pirms tās paspēts ievietot starp filtrpapīra loksnēm, tās saliptu un neglābjami sabojātos, skaidroja A.Egliena.

Kad tās būs izžāvētas vēstules dezinficēs, lai atbrīvotos no mikrobiem un sēnītēm, kas varētu būt uz tām savairojušās, un tas būšot visai laikietilpīgs process. Pēc tam restauratori katru lappusi uzmanīgi notīrīšot ar speciāli šim nolūkam paredzētiem līdzekļiem un sakartošot tās trīs kategorijās atbilstoši darbu saglabātības pakāpei – pēc šiem darbiem varēs izlemt, ko darīt ar atsevišķajām vēstulēm – konservēt vai restaurēt. Tikai, kad tas būs paveikts, varēs sākties pamatīga vēstuļu satura izpēte, skaidroja A.Egliena.

Viņa arī norādīja, ka muzejam ir lasītava, kurā interesenti var iepazīties ar visiem tā krājumā esošajiem eksponātiem. “Pat pilnīgi visas Raiņa un Aspazijas vēstules vēl nav izdotas atsevišķā grāmatā, bet tās ir brīvi pieejamas visiem interesentiem,” uzsvēra A.Egliena.

Jau ziņots, ka trešdien plkst. 17.30 RMM pasākumā “Gadsimta atradums” muzejs iepazīstinās ar nesen atrasto Zentas Mauriņas arhīvu. Kārbu ar vairākiem tūkstošiem vēstuļu atrada Rīgā būvlaukumā, atrokot zemi pie kādas ēkas pamatiem.