1) Vai visi novadi spēs patstāvīgi attīstīties?
Kā jau teicu – novadu kartē ir gan lieli, gan mazi novadi ar un bez lielākām vai mazākām pilsētām kā centru. Lai neviens nejustos apvainots, tad nosauktos novadus minu tikai kā piemērus, lai raksturotu situāciju. Gulbenes un Madonas novadi ir lieli novadi ar salīdzinoši lielu iedzīvotāju skaitu, attīstītu infrastruktūru, skolām un slimnīcām, tātad novadiem ir visi nepieciešamie priekšnoteikumi, lai attīstītos. Baltinavas novads ir mazs novads, kas atrodas starp Viļakas, Balvu un Kārsavas novadiem, kas gan teritoriāli, gan cilvēku skaita ziņā ir lielāki. Neesmu gan bijis Baltinavā, bet gribētos aprunāties ar pašiem Baltinavas iedzīvotājiem un pašvaldības vadītājiem, kā gan viņi saredz sava novada attīstību un vai nebūtu bijis labāk, ja tomēr būtu pieņemts lēmums pievienoties kādam no apkārtējiem novadiem? Protams, katram ir vēlme būt par noteicēju savā zemes stūrītī, bet vai šāda patstāvība ir ilgtspējīga? Kopējiem spēkiem ir lielāka iespēja realizēt reformas patiesos mērķus – ‘’Administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas (novadus) ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Novads izveidojas apvienojoties pagastiem, pilsētām vai pagastiem un pilsētām, novadā ir viena vietējā pašvaldība. Novadā apvienotie novada pagasti un novada pilsētas saglabā pirms apvienošanās esošo nosaukumu un teritoriju.
Izveidojot novadus tās pašvaldības, kurās nav pieejami kvalificēti speciālisti, varēs piesaistīt juristus, ekonomistus, finansistus, personāla speciālistus, teritorijas un attīstības plānotājus, projektu vadītājus un sociālos darbiniekus. Būs iespējams uzlabot iedzīvotājiem sniedzamos pakalpojumus tādās jomās, kā izglītība, sociālā palīdzība, kultūra, ekonomika.’’ /RAPLM mājaslapa www.raplm.gov.lv
2) Vai jaunizveidotie novadi varēs pastāvēt arī bez valsts finansiāla atbalsts 200’000 LVL apmērā par katru novadā ietilpstošo pagastu vai pilsētu?
Tas arī nav nekāds jaunatklājums, ka pašreizējā situācijā valstī tiek samazināti izdevumi itin visam un arī pašvaldības un pašvaldību reforma nav nekāds izņēmums. Valsts nespēj pašvaldībām dot apsolītos 200’000 LVL, un te jau sākas problēmas. Ja arī mazs novads ar šo naudu varētu sākt virzību uz attīstību, tad bez šīs naudas tas vairs nav pat teorētiski iespējams. Nav pat jābūt pašvaldības vadītājam, lai saprastu, ka ar garantētu naudu (Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums) rēķinās un sāk plānot, kā tad šo naudu likt lietā, bet ja naudas nav, tad plāni un projekti pazūd, jo arī plašajiem ES fondiem ir nepieciešams valsts vai pašvaldības līdzfinansējums. Te nevar nepieminēt sakāmvārdu – Solīts makā nekrīt – bet tas pat likumā ierakstīts, ka šī nauda būs un pašvaldībām šī nauda ir nepieciešama jau tagad.
Neesmu valsts maciņa turētājs, bet pats par sevi saprotams, ka šajos apstākļos taupīt vajag, bet taupīt vajag pareizajās vietās un te atkal nākas pateikt seno latviešu gudrību – skopais maksā divreiz. Ja reiz tika teikts, ka nauda būs, tad šo naudu tādā vai citādā veidā ir jādod. Esmu pārliecināts un no personīgās pieredzes varu teikt, ka uzņēmīgs pašvaldības vadītājs pat ar nelieliem līdzekļiem var panākt iespaidīgu attīstību, bet pat šie minimālie finanšu līdzekļi pašvaldībām nav pieejami...
Vai zinājāt, ka Latvijā, īpaši Latgalē, ir īpaši atbalstāmās teritorijas, kurās uzņēmējiem tiek piedāvātas nodokļu atlaides savas darbības uzsākšanai? Šī iespēja pastāv, bet tā netiek izmantota tik plaši, cik to varētu vēlēties.
3) Vai novadu reforma nodrošinās jauniešiem iespēju un radīs vēlmi dzīvot un strādāt reģionos?
Uzskatu, ka šī reforma to var nodrošināt, ja vien tiek īstenota saskaņota politika starp ministrijām. Kas tad ir pašas elementārākās lietas, kas jaunietim ir nepieciešamas? Izklaides un brīvā laika pavadīšanas iespējas, darba vietas ar nākotni un izaugsmes iespējām, sakārtota vide un infrastruktūra, kā arī kvalitatīva izglītība un pats galvenais – citi jaunieši! Kā to nodrošināt?
Kāds ir šī emuāra (bloga) mērķis? Noslēgumā gribu tikai piebilst, ka jautājums par reģionālo reformu tiks vēl turpināts un šis ir tikai neliels ieskicējums pašreizējai situācijai. Ar šo es cenšos parādīt, kāda tad ir reģionālās reformas nozīme un kādas ir pašreizējās problēmas un ceru uz aktīvu sadarbību ar Tevi, lasītāj, jo mums ir iespēja virzīt pat vistrakākās un neparastākās idejas, kuras tiks nodotas atbildīgajām amatpersonām!
Gaidu ieteikumus un komentārus, jo šis ir tikai neliels izklāsts... Turpinājums sekos!