Liela daļa gadījumu, kad cilvēkiem iestājusies hipotermija, bija saistīti ar alkohola lietošanu un gulēšanu ārā kādā parkā, uz ielas vai grāvī.
Bija arī gadījumi, kad cilvēkus aukstums pārsteidzis nesagatavotus un neatbilstoši ģērbtus klajos lauku apvidos, kur nebija iespējams laicīgi sameklēt patvērumu un sasildīties.
Atdzišana jeb hipotermija var iestāties, ja būtiski pazeminās ķermeņa temperatūra, ilgstoši atrodoties aukstumā vai iegremdējoties aukstā ūdenī. Atdzišanas rezultātā organisms sāk zaudēt siltumu ātrāk nekā spēj to atjaunot. Visjūtīgākie pret siltuma zudumu ir bērni un vecāka gadagājuma cilvēki.
Savukārt, alkohola ietekmē
paplašinās ādas asinsvadi, mazinās drebuļu aizsargmehānisms un cietušais
nespēj adekvāti uztvert apkārtni un notiekošo. Hipotermijas attīstību
var veicināt arī dažādas saslimšanas - cukura diabēts, centrālās nervu
sistēmas bojājumi, traumas un citas.
Iestājoties hipotermijai, cietušajam ir drebuļi/trīcēšana, koordinācijas traucējumi, pavājinās domāšana un atmiņa. Smagākos gadījumos cilvēkam var būt palēnināta sirdsdarbība, asinsspiediena pazemināšanās, paplašinātas acu zīlītes, pavājināti ķermeņa refleksi, vājš pulss un elpošana, samaņas zudums.