Traģiskākais plāns
No vairākiem Veselības ministrijas izstrādātajiem budžeta plāniem ir iestājies traģiskākais, kas nozīmē, ka vismaz pagaidām pielikums pret šā gada budžetu veselības nozarei ir "apaļa nulle", norāda I.Eglītis. "Kopumā nākamā gada budžetā ir 46 miljonu latu iztrūkums, un, ja valsts to nespēj nosegt, varat tikai minēt, uz kā pleciem tas tiks uzlikts. Tas būs pacients," saka ministrs. Tas nozīmējot, ka pacientu līdzdalība pakalpojumu apmaksā palielināsies, neko konkrētāk gan neminot. Turklāt, pacientiem būšot arī jāsamierinās ar garākām rindām.
Tai pat laikā jostas tiks savilktas arī pašām slimnīcām — būs jāatliek iepirkumi, jāpagarina kredītsaistību atmaksas termiņi, lai tikai nosegtu pieaugušās izmaksas un, cik iespējams, celtu arī mediķu algas. "Īpaši māsām, jo ārstiem, lai arī netiek adekvāti samaksāts, ir iespējas piestrādāt papildus," saka I.Eglītis. Tomēr attiecībā uz medmāsām algu pielikumu iespējams tomēr varētu rast nākamā gada budžetā, jo uz to uzstājuši gan darba devēji, gan veselības ministrs. Ja abas puses to tiešām uzstādīs kā prioritāti, nauda, iespējams, varētu tikt rasta, atzīst Ministru prezidenta preses sekretārs Edgars Vaikulis.
Par 5% mazāk
Taču, pat ja tā notiks, slimnīcām kopējais budžets nākamgad samazināsies par aptuveni 5%, norāda I.Eglītis. "To naudu — aptuveni 5 miljonus — es novirzīšu ģimenes ārstiem. Tādējādi viņi vienīgie kaut ko papildus iegūs. Par to naudu ģimenes ārstiem ir jāuzlabo hronisko pacientu ārstēšana, lai viņi nenonāktu slimnīcā," saka I.Eglītis. To, vai ģimenes ārsti uz tam piekritīs, tiks lemts sestdien konferencē, jo trešdienas vakarā ministra, Latvijas Ģimenes ārstu (LĢĀA) un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes sarunās pie kopsaucēja abas puses nenonāca.
"Mēs jau pavasarī aprēķinājām, ka mums trūkst 13 miljonu, lai mūsu pakalpojumi būtu pilnībā apmaksāti. Tagad ministrs mums piedāvā piecus miljonus, taču tas nenosedz pat inflāciju. Turklāt mūs aicina slēgt līgumu uz trīs gadiem," saka LĢĀA priekšsēdētāja Sarmīte Veide. Viņu arī satrauc Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētāja Jevgēņija Kalēja teiktais, ka viņi varētu samazināt pakalpojumu apjomu un valstī uzsvars varētu tikt likts uz mājas aprūpi. "Tad jau tas viss atkal gulsies uz mūsu pleciem. Bet mums nebūs naudas, par ko nokomplektēt komandu. Kā tad lai mēs ar to tiekam galā?" jautā S.Veide.
Tam piekrīt arī lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kazlovska un prognozē, ka, neko nepieliekot veselības aprūpei, tuvākajos gados var nonākt pie esošās veselības aprūpes sistēmas sabrukuma un maksas medicīnas.
Situācija ir kritiska, taču no tās ir izeja, pārliecināts Latvijas Ārstu biedrības priekšsēdētājs Pēteris Apinis. Viņš un kolēģi ir pārliecināti, ka trūkstošos 46 miljonus latu var iegūt, paceļot akcīzes nodokli alkoholam un tabakai, tāpēc vērsīsies ar šādu aicinājumu pie finanšu ministra. Šādu ieceri apšauba E.Vaikulis, jo budžetā jau esot ieplānots 50 miljonu pieaugums atbilstošai plānotajam akcīzes nodokļa pieaugumam. "Vairāk šo nodokli nevar celt, jo tad tiks iegūts pretējs efekts, pieaugs kontrabanda un policijai būs vairāk darba," saka E.Vaikulis.