Meierovica bulvāris

Neuzskatu, ka cara laiku Bastioni būtu svarīgāki par Meierovicu. Nav jāpārdēvē, bet jāatjauno vēsturiskais taisnīgums, kāpēc 1990. gadā vienīgā iela ko neatjaunoja Rīgas centrā bija Meierovica bulvāris? Tāpēc, ka 1990. gadā Ielu pārdēvēšanas komisija nobijās no Meierovica vārda.

Par kādu "vēsturisko nosaukumu" ir runa, ja šis nosaukums bija tikai 11 gadus?

Lai dzīvo Basteja bulvāris! Rīgas vēsturei ir vairāk nekā 800 gadu - cienīsim mūsu skaisto pilsētu un tās vēsturi!

Neesmu pret Meierovicu, bet esmu par mūsdienu cilvēku ērtībām, jo diemžēl ielai ir jāsaucās ar visiem abiem vārdiem un uzvārdu, kas kopumā sanāk par garu, turklāt pieļauju, ka būs kropļojumi - kāds uzrakstīs uz aploksnes vai Meijerovica vai Meieroviča... kas nu nebūt nebūs ētiski. Būs problēmas... Ir fakts, ka cilvēku piemiņa labi apliecinās ielu nosaukumos, bet ... atceros no savas bērnības Jankas Kupalas ielu (pie Ausekļa ielas), kas viņš tāds bija, vai baltkrievu dzejnieks vai... nezinu. Basteja bulvāris ir tik ļoti piemērots Bastejkalnam, tas jau ir tik ļoti tautā, ka nebūtu labi to pārdēvēt.. Tad lai iet tā Vingrotāju iela, un ārlietu ministrijai iedod adresi no valdemāra ielas 3 uz meierovica ielu, un tur tā lai ir vienīgā adrese. Tā skola un kongresu nams lai ir kā tagad valdemāra 1 un valdemāra 5. Runājot par Vingrotāju ielu, nebrīnīšos, ja kādam analoģiski sagribēsies snovotāju, golfistu vai nūjotāju ielas... lai piedod man vingrotāju skola, bet nekas tik izcils arī tas tur nav, lai veselu ielu pašā centrā tā apsaukātu.... Un resursu uz adrešu pārtaisīšanu tērētos mazāk, jo Basteja bulvārī ir neskaitāmas adreses ar biroju veidlapām, vizītkartēm, ierakstiem zemesgrāmatā, murgs. un vispār, labi, ka ir lēmums nepārdēvēt... Visu cieņu Meierovicam, bet ar galvu arī jādomā un jāizvērtē šāda it kā vienkārša lēmuma sekas.

1. Ja man personīgi nebūtu pietiekami daudz asociāciju ar Z.A.Meierovicu, iespējams, man būtu vienaldzīgi, kas, kad un kāpēc veic šo rosību. 2. Ja man (un ne tikai man) nebūtu pietiekami daudz asociāciju ar Basteja bulvāri, iespējams, nebūtu šīs sarunas. 3. Mūsu tautas izcilniekiem godu var atdot 100 un vienā citā, daudz piemērotākā un pamanāmākā veidā, nevis izmantojot tieši Latvijai visnedraudzīgākās varas - padomju varas metodes - aizstājot vienu vēsturi ar citu vēsturi!

ĀM priekšā Ulmanis stāv, varētu blakus pielikt Meierovicu.

Manuprāt Jūs pārspīlējat - es aicinājumā atjaunot bulvāra starpkaru nosaukumu nesaskatu nekādus mēģinājumus padarīt Rīgu par "homogēnu memoriālu" vai praksi "nemitīgi pārdēvēt ielas". Manuprāt ir runa par vienu bulvāri un vienu, nepelnīti maz cildinātu Latvijas izcilnieku, kādu Latvijai nebūt nav tik daudz. Tas arī viss. Un manās acīs tam, ka šis aicinājums nu ir sasaistījies ar Riekstiņu un Zatleru, ir ļoti sekundāra nozīme. Bulvāra nosaukuma atjaunošana ir bijis aktuāls jautājums jau kopš 1990.gada un to atrisināt tā, lai nevienam nerastos ne mazākie iebildumi, nemaz nav iespējams. Bet man personīgi protams mazāk svarīgs ir bulvāra nosaukums. Vairāk mani uztrauc, ka nesamērīgi daudziem latviešiem vispār nav nekādu asociāciju par Z.A.Meierovicu. Var jau būt, ka tas tieši ir jauki, var jau būt, ka tādējādi latvieši steidz atbrīvoties no, kā Jūs to nodēvējāt "pagātnes rēgiem" un dzīvot tik gaišu skatu nākotnē. Man gan tas vairāk raisa pārdomas par nācijas izredzēm izdzīvot kā nācijai, nekopjot savas saknes.

Brīnišķīgi, ka esat veicis manu komentāru pētījumu un veicis četrus secinājumus! Tad jau Jums vajadzēja pievērst uzmanību arī pašam pirmajam komentāram, kurā tika izteikta doma par to, ka Rīgu nevajadzētu padarīt par homogēnu memoriālu ar nosaukumu "Vieglas smiltis". Protams, man nav pieņemams tas, ka šis priekšlikums ir izskanējis no jūsu pieminēto cilvēku puses, bet tas nav galvenais iemesls. Pat tad, ja šo prieklikumu izteiktu mana māte, es noteikti būtu PRET, jo prakse - nemitīgi pārdēvēt ielas un pārvietot pieminekļus ir JĀIZBEIDZ! Ir jābūt pietiekoši atbildīgiem, lai šādas rīcības sekas būtu vismaz viena cilvēka mūža garumā, nevis, kā jau rakstīju, katram valdības sastāva dzīves ilgumam atbilsošs.

... Visbeidzot, ja jau tiešām ir neatliekama vajadzība kaut ko mainīt ārlietu ministrijai par labu, kāpēc nepieķerties Raiņa bulvārim? Pirmkārt, tas tiešā veidā atduras ārlietu ministrijas ēkā. Otrkārt, cik es saprotu pēc TP un citu pozīcijas partiju uzstādījuma, Rainis bija nožēlojam sociķis, kas nu jau sen nav topā! Pārdēvējat tad šo ielu, kāpēc jāaiztiek Basteja bulvāris?

4. Cik es noprotu, tad Jums nav pieņemams, ka ierosinājums atjaunot vēsturisko bulvāra nosaukumu izskanējis tieši no Zatlera un Riekstiņa. Sakiet lūdzu - vai gadījumā, ja šo pašu, pēc satura nemainīgi tieši tādu pašu ierosinājumu izteiktu kāds cits personāžs, par kuru Jums nebūtu aizdomas, ka, citēju: "kādam cilvēkam (vai grupai) nav īsti ko darīt, bet ir nepieciešama kņada, lai pamanītu tā esamību un svaru", citāda beigas, vai tādā gadījumā Jums šis ierosinājums būtu pieņemams? P.S. Z.A.Meierovicam ir viens visai tiešs sakars ar konkrēto bulvāri - 1918.gada 18.novembrī bulvāra galā esošajā Nacionālā teātra ēkā tika proklamēta neatkarīga Latvijas Republika, kuras pastāvēšanu de facto dienu iepriekš, pateicoties Meierovicam, tika atzinusi Lielbritānija.

1. Paldies par mana domāšanas procesa novērtējumu. Apbrīnoju Jūsu unikālās spējas novērtēt domāšanas procesu nepazīstamam cilvēkam, vadoties tikai no pāris rindkopām interneta komentāros. 2. Jūs minējāt (sk. Jūsu komentāru 10.04.2008 19:54), ka, citēju "Tāpēc, ka nedrīkst pat 18.novembra republikas laika vārdā kaukt par mocībām un pāridarījumiem 3 (trīs) paaudzes no vietas. Tas ir ne tikai smieklīgi nožēlojami, bet arī pataloģiski. Ir tāds jēdziens kā sadomazohisms, un šī latviešu tautas tieksme gaudot par aizlaiku pārestībām mūs sāk padarīt līdzīgus ebrejiem. Man kā latvietim tas šķiet nepieņemami!" citāta beigas. Uz šo es norādīju, ka manuprāt šajā gadījumā bulvāra nosaukuma atjaunošanas aizstāvji nekauc par mocībām un nedara neko no Jūsu citātā minētā, bet gan vēlas apliecināt cieņu un godāt izcilu, labus, paliekošus, pozitīvus darbus padarījušu Latvijas valstsvīru. 3. Eiropu kā argumentu Jūs minējāt pirmais (sk Jūsu komentāru 10.04.2008 19:54), atkal citēju: "Ja reiz esat uzprasījušies us Eiropas savienību, tad cenšaties taču dzīvot eiropeiski." citāta beigas. Pēc būtības atbildot uz šo norādi, es arī minēju ielu nosaukšanu izcilu pagātnes personību vārdos kā eiropeisku tradīciju. Jocīgā kārtā tagad Jūs apšaubāt, vai eiropeiska tradīcija Latvijā maz ir aktuāla, tādējādi nonākot pretrunā pats ar savu aicinājumu "dzīvot eiropeiski". 4. Cik es noprotu, tad Jums nav pieņemams, ka ierosinājums atjaunot vēsturisko bulvāra nosaukumu izskanējis tieši no Zatlera un Riekstiņa. Sakiet lūdzu - vai gadījumā, ja šo pašu, pēc satura nemainīgi tieši tādu pašu ierosinājumu izteiktu kāds cits personāžs, par kuru Jums nebūtu aizdomas, ka, citēju: "kādam cilvēkam (vai grupai) nav īsti ko darīt, bet ir

(turpinājums. izrādās jaunajai diena.lv ir ierobežojums uz komentāra garumu!) ... Esmu kategoriski pret to, ka godājama cilvēka vārds tiek izmantots kā instruments "zvaigznīšu līmēšanai uz pagoniem"! ... Lai pieņemtu lēmumu piešķirt kādam objektam mūža nosaukumu un vēl jo vairāk - izcila civēka vādu, piešķīrējam ir jābūt pilnvarotam šādai rīcībai. Vai šie ļaudis ir uz to pilnvaroti? Es nejautāju pēc amata pilnvaras, bet gan pēc morālās pilnvaras. Vai tāda ir, ja mēs zinām, ka pret šo varu, kuras interesēs notiek šī rosība ir nobalsojuši pāri par 220 000 oficiāli reģistrētu valsts pilsoņu! ... Vēl ir brīvas nišas. Rīgā nav Mamutu, Dinozauru, Meļu, Nodevēju, Zagļu u.c. brīnišķīgu nosaukumu ielu nosaukumu.

Iespējams, ka Jūs tā arī nesapratīsiet, kur ir problēma, jo domāšanas process Jums notiek vienā plaknē. Jūsuprāt, nesaprotams ir tas, ka ir iespējams viedoklis, kas nesaskan ar jūsu koncepciju. Jūs nemēģinat saprast, kāpēc ir šis cits viedoklis. Nemēģinat salīdzināt abu viedokļu argumentus, bet cenšaties to apslāpēt ar dogmātiskiem uzstādījumiem. Ārpus šīs sarunas, pieļauju, ir iespējami vēl citi viedokļi, kuri netika pietiekami pamanāmi prezentēti, tāpēc pašlaik tos neapspriežam. ... Jā, pašam Meierovicam ar puņķiem un asarām nav nekāda sakara. Un tas, ka Meierovicam pienākas gods un pienācīga piemiņa - par to te neviens (vismaz ne es) te nestrīdas. Jautājums ir cits, vai tieši šis ir tas veids, un vai tieši šie ir tie ļaudis, kam to ir tiesības darīt?! Tikai tas vien, ka tā ir jauka eiropeiska tradīcija mani nepārliecina. Tā varbūt ir atsevišķa saruna, bet gribētu tuvākus skaidrojumus - kāpēc šī tradīcija šeit Latvijā ir obligāti aktuāla. Varbūt pirms rakstīt komentāru par atbildi šim, der papētīt, kādi ir bijuši mehanismi, kas ir šo tradīciju veidojuši? Vai visi šie mehanismi ir tādi, kas mudina nekavējoši šo tradīciju pielietot? ... Arī pieminētais starpkaru periods, kura laikā šai ielai ir bijis šāds nosaukums - te nav pārliecinošs arguments. Ja jau ir bijis, tātad nebija gana labs, lai būtu. Ja jau ir bijis "starplaiku (starpkaru)", tātad pirms tam ir bijis cits. Kāds? Cik ilgi? Varbūt būtu vērts arī to apskatīt kā variantu? U.t.t. ... Es saprotu vienu, šodien kādam cilvēkam (vai grupai) nav īsti ko darīt, bet ir nepieciešama kņada, lai pamanītu tā esamību un svaru. Tā kā iet runa par konkrētas darbības jomu (kas bija Meierovics?), nav ilgi jādomā - kam tas varētu būt izdevīgi? Es

Es tomēr līdz galam nesaprotu. Manuprāt ielu nosaukšana personu vārdos ir ļoti, ļoti stabila eiropeiska tradīcija. Un tieši pagātnes personību. Es nezinu piemērus, kad ielas tiktu apsauktas nākotnes personību vārdā un kā tas vispār būtu iespējams (piemēram indigo bērnu iela), bet tagadnes personību vārdā ielas sauc un pieminekļus reālā laika vadoņiem ceļ mazāk eiropeiskās valstīs, piemēram Turkmenistānā. Es arī īsti nesapratu, kāds Meierovicam sakars ar puņķiem, asarām un gaudošanu, izņemot bēdīgo faktu par viņa pāragro nāvi satiksmes negadījumā? Manuprāt Meierovicam gods pienākas tieši viņa pozitīvo, dzīvi apliecinošo, nākotnē vērsto darbu dēļ. Tik tiešām vairāk piestāv no prieka lēkāt un iedvesmoties, nevis gaudot un puņķoties. Un visbeidzot, ko ir aplam grūti ieskaidrot, runa nav par pārdēvēšanu, bet nosaukuma at-jau-no-ša-nu. Bulvāris saucās Meierovica vārdā starpkaru periodā.

Prieks par to! ... Panākums patiešām ir ievērojams. Arī es skaitīju līdzi balsis, kad no jauna proklamēja brīvu Latviju un atcerēšos to visu savu mūžu, bet ... varbūt pietiek sist sev krūtīs un lepoties ar bijušo? ... Darīsim nākotni, lai mūsu pēctečiem būtu par ko birdināt prieka sasaras un ņemt rokā krāsu baloniņus lai uz sienām rakstītu mūsu laikabiedru vārdus!