Politiskajā līmenī ir jūtams atbalsts izglītības pārvaldības atstāšanai novadu kompetencē
Ko darīt ar izglītības pārvaldēm pēc administratīvi teritoriālās reformas noslēgšanās? Nodot novadiem? Pakļaut Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM)? Atstāt esošo rajonu teritorijās? Pašlaik IZM ir gatava izteikt vairākus piedāvājumus, kā pēc reformas varētu veikt izglītības pārvaldības funkciju, taču dažādu izglītības speciālistu Dienai teiktais liecina, ka vienprātības, kurš modelis būtu labākais, pagaidām nav.
Pilda 30 funkciju
Izglītības pārvaldēm pašlaik ir ap 30 funkciju, piemēram, metodiskais darbs, pedagogu tālākizglītība, valsts pārbaudes darbu koordinēšana, datu bāzu uzturēšana utt. "Gadu gaitā izveidojusies struktūra, kas strādā. Pēc idejas nevajadzētu visu izpostīt," uzsver Cēsu rajona izglītības pārvaldes vadītājs Tālis Jaunzemis. IZM kopumā ir četri piedāvājumi, kā organizēt izglītības pārvalžu darbu. Viena no iespējām – esošo pārvalžu republikas pilsētās pārveidošana par konsultatīvajiem centriem, ar kuriem novadu pašvaldības slēgtu līgumus par pakalpojumu saņemšanu. Tāpat iespējams esošās rajonu izglītības pārvaldes nodot lielākajam novadam pašreizējā rajona teritorijā. Nevienam no šiem variantiem Diena nedzirdēja atbalstu ne IZM, ne pašvaldībās. Taču par apspriešanas vērtām tiek uzskatītas iespējas veidot IZM pakļautībā esošas valsts finansētas izglītības pārvaldes vai arī noteikt novadu funkcijas izglītības jomā, un katrs novads atbilstoši izglītības iestāžu skaitam varētu veidot struktūrvienības šo funkciju veikšanai.
Politiskajā līmenī ir jūtams atbalsts izglītības pārvaldības atstāšanai novadu kompetencē, ko atbalsta gan IZM, gan Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.
Šķērslis — novadu lielums
Šajā gadījumā gan ir būtisks šķērslis — novadu lielums ir pārāk atšķirīgs. Pašreizējais novadu kartes variants liecina, ka vairāki novadi aptvertu visu vai teju visu pašreizējā rajona teritoriju, taču paredzams, ka atsevišķas pašvaldības būs vairākkārt mazākas un pašas nespēs veikt izglītības pārvaldības funkciju. "Mazākajām pašvaldībām jābūt iespējai veidot kopīgas struktūras," norāda reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP). Kā piemēru viņš min Liepājas rajonu, kurš sadalīsies vairākos mazos novados, līdz ar to tur izglītības pārvalde varētu palikt rajona ietvaros. Par to, ka tas tomēr nebūs tik vienkārši, liecina Liepājas rajona izglītības pārvaldes vadītāja Zigmunda Cinkus norāde — nav jūtams, ka starp mazajiem novadiem iespējama vienošanās. Tādēļ Liepājas rajonam būtu izdevīgāk, ja izglītības pārvaldību nodotu IZM, taču arī šādai iespējai netrūkst pretinieku. IZM Investīciju departamenta vadītāja Inga Štāle norāda, ka jau tagad ierēdņu aparāts ir pārāk liels.
Tomēr kopumā izglītības speciālistu vidū ir pretestība iespējai novadiem uzticēt izglītības pārvaldības funkciju. "Kā katrs to sapratīs?" vaicā T.Jaunzemis, paskaidrojot, ka jāmācās no Igaunijas kļūdām — tur reforma jau notikusi un igauņu kolēģi norādījuši, ka "bija pašvaldības, kurās pāris gadu nekas nenotika". Turklāt daudzas izglītības pārvalžu funkcijas ir reģionāla rakstura, akcentē Rīgas rajona izglītības pārvaldes vadītājs Oļģerts Lejnieks. Tāpēc speciālisti sliecas atbalstīt iespēju saglabāt izglītības pārvaldes tagadējo rajonu ietvaros, kas būtu jānosaka likumdošanā, ņemot vērā, to, ka pašiem novadiem varētu būt grūtības vienoties. Par to bijusi diskusija skolu direktoru vidū, kur vairākums arī atbalstīja šādu iespēju, stāsta Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēde Dzintra Kohva, vēl piebilstot, ka tādā gadījumā pietiktu ar esošajiem resursiem.