Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Ceturtdiena, 3. oktobris
Ilizana, Elza

Meklēs iemeslus, kāpēc nepilnīgi īstenota cīņa pret narkotikām

Lai valdība varētu lemt par naudas sadali topošajai pretnarkotiku programmai, ziņojums par programmas izpildi 2007.gadā ir būtiski jāpārstrādā, tā Dienu informēja Iekšlietu ministrijas (IeM) Preses centra vadītāja Laura Karnīte. Tā nolēma Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padome ceturtdienas sēdē, kurā izvērtēja Narkotisko un psihotropo vielu atkarības un izplatības ierobežošanas un kontroles valsts programmas 2005.

–2008. gadam īstenošanu pērn. Padomes priekšsēdētājs ir premjers Ivars Godmanis, kurš uzskata, ka, lai 2009. gadā efektīvi strādātu ir jāzina precīzi par katru punktu — kas ir izdarīts, kādi ir darba rezultāti un cik efektīvi izlietota nauda. «Šim ziņojumam jābūt iepriekšējā darba auditam, lai veiksmīgi varētu strādāt tālāk,» sacīja I.Godmanis, uzsverot, ka ir jāmeklē iespējas piešķirt finansējumu arī tiem uzdevumiem, kuriem līdz šim nav naudas nav bijis. Tāpat ziņojumā būs jāiekļauj atbildīgo institūciju analīze par iemesliem, kuru dēļ līdz šim nav tikuši pilnvērtīgi izpildīti 20 no valsts programmā paredzētajiem uzdevumiem. Papildinātais ziņojums būs jāiesniedz izskatīšanai valdībā līdz šī gada 1.jūnijam. Ziņojums, kurš tika izsludināts 6.marta Valsts sekretāru sanāksmē, atspoguļo 2007.gada tendences narkotisko un psihotropo vielu atkarības un izplatības ierobežošanā un kontrolē. Precizētais ziņojuma projekts atklāj, ka atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad valsts programmas izpildei papildus finansējums nebija piešķirts, 2007.gadā tās uzdevumu izpildei papildus iedalīti kopumā 1,4 miljoni latu. No tiem 585 tūkstošus latu saņēmušas Veselības ministrijas padotības iestādes, bet 856 tūkstošus— Finanšu ministrijas padotībā esošais Valsts ieņēmumu dienests (VID). Papildus tam «Organizētās noziedzības novēršanas, apkarošanas un samazināšanas valsts programma 2006.–2010 gadam» ietvaros 2007.gadā VID piešķirti vēl 660,5 tūkstoši latu slepenās novērošanas struktūrvienības izveidošanai, taču šīs naudas apgūšana uzsākta tikai šogad. Padomē tika uzklausīts un atbalstīts bērnu un ģimenes lietu ministra Ainara Baštika ziņojums par Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas izstrādātajiem grozījumiem likumā «Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem». Tie paredz samazināt vecumu, no kura ar atkarībām slimojošiem bērniem var piemērot piespiedu ārstēšanu gadījumos, ja viņi ir izdarījuši administratīvu vai kriminālu pārkāpumu. Likumprojekts izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē pagājušā gada 1.novembrī. BĢLM ir arī iesniegusi Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, lai paredzētu, ka gadījumā, ja bērns vai viņa vecāki nepiekrīt bērna obligātajai ārstēšanai no atkarības slimībām un sociālajai rehabilitācijai, to var veikt, saņemot bērna dzīvesvietas bāriņtiesas piekrišanu. Līdz brīdim, kamēr nav pieejams konkrēts tiesību akta projekts, padome atteicās sniegt konceptuālu atbalstu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un BĢLM iecerētajam risinājumam, kā kontrolēt atkarības izraisošo vielu izplatību izglītības iestādēs. IZM izveidota darba grupa ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu «Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība izglītības iestādēs». Tas ietver arī paraugplānu rīcībai gadījumos, ja izglītības iestādē ir notikusi vai ir aizdomas par alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu lietošanu, glabāšanu un izplatīšanu. Šī dokumenta vietā padomes priekšsēdētājs Ivars Godmanis ieteica iekšlietu ministram kopīgi ar izglītības ministri aktualizēt 2007.gadā IeM apspriesto ieceri par pilotprojekta ieviešanu kādā no skolām, iedibinot skolas administrācijas struktūrā īpašu amatpersonu — «policistu skolā», kas būtu speciāli apmācīts, lai identificētu narkotiku izplatīšanas faktus skolā, sadarbotos ar tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī apmācītu skolēnus par narkotiku postu.

Kas ir Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padome?
Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padome ir no citām politiskās koordinācijas veidojumiem neatkarīga institūcija, kuras uzdevumos ietilpst koordinēt valsts un pašvaldību institūciju, kā arī to pakļautībā un pārraudzībā esošo iestāžu un citu publisko un privāto tiesību subjektu darbību narkotisko un psihotropo vielu un prekursoru legālās un nelegālās aprites kontrolē un narkomānijas novēršanā un apkarošanā.
Padomi vada Ministru prezidents un tās sastāvā ir iekšlietu ministrs, tieslietu ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, labklājības ministrs, Finanšu ministrijas valsts sekretārs, veselības ministrs, Nacionālo Bruņoto spēku štāba priekšnieks, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās, Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktors, Narkoloģijas valsts aģentūras direktors, Valsts policijas Narkotiku apkarošanas biroja priekšnieks un Latvijas Policijas akadēmijas rektors. Padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām ir tiesīgs piedalīties ģenerālprokurors vai viņa pilnvarota persona.


Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas