ĀM Eiropas Savienības direkcijas vadītāja vēstniece Ilze Juhansone pastāstīja, ka Latvijai prezidentūras laikā, kas plānota 2015.gada pirmajā pusgadā, jāorganizē vairāk nekā 30 ministru līmeņa sanāksmju, 70 Pastāvīgo pārstāvju komitejas sanāksmju, aptuveni 2000 ES Padomes darba grupu un 70-120 ekspertu līmeņa sanāksmju.
Tādēļ viens no pirmajiem uzdevumiem, sākot gatavošanos prezidentūrai, ir kopā ar VNĪ meklēt piemērotas telpas pasākumu rīkošanai.
"Vai mums ir tādas telpas, kas tikai jāpielāgo, vai ir jādomā par halles celtniecību," paskaidroja Juhansone.
Citas ES dalībvalstis, ar kurām ministrijas speciālisti neformāli konsultējušies, atzinušas, ka ekonomiski izdevīgāk un ērtāk ir rīkot pasākumus vienā konferenču centrā, jo telpām ir jāatbilst vairākām prasībām, tostarp drošības un protokolārajām prasībām, kā arī jānodrošina tulkojums.
ĀM pārstāve neizslēdza, ka šim nolūkam varētu izmantot "Arēnu Rīga", kurā notika NATO samits, taču norādīja, ka prezidentūra ilgst pusgadu un tās laikā "Arēnā" nebūs iespējams rīkot citus pasākumus.
Piemēram, Slovēnija, lai varētu nodrošināt prezidentūras pasākumus, uzbūvēja īpašu konferenču centru. Slovēnijai prezidēšana ES izmaksājusi aptuveni 60 miljonus eiro, iepriekš sacīja ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (Tautas partija).
Ministrija plāno, ka līdz septembrim valdību varēs iepazīstināt ar piedāvājumu par telpām.
Stāstot par Latvijas vēstniecību ārvalstīs piemērotību prezidentūras pasākumiem, Juhansone sacīja, ka līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā lielāka loma būs jaunizveidotajam ārlietu dienestam, kas pārņems vairākas funkcijas, ko līdz šim darīja vēstniecības. Taču vēstniecības ir tās vietas, kurās ir iespēja rīkot pasākumus valsts popularizēšanai.
"Mums noteikti būs izvērtējums, kurās valstīs varēsim pasākumus rīkot esošo vēstniecību ietvaros, kur būs nepieciešami papildinājumi, arī uz Briseli tas var attiekties. Ir jādomā par izvietojuma iespējām un papildu cilvēkresursiem, ņemot vērā darba daudzumu," minēja ĀM pārstāve.
Juhansone gan pagaidām atteicās nosaukt, cik lielas varētu būt aptuvenās izmaksas, norādot, ka citu valstu pieredze liecina, ka izmaksas svārstās no 62 līdz pat 75 miljoniem eiro, taču tas esot triju gadu budžets, no kura jāsedz personāla mācības un algu izmaksas, dažādu pasākumu organizēšana.
Precīza tāme par Latvijas izmaksām gaidāma 2012.gada maijā.