Melngailis: Deputātu rīcības dēļ Parex bankā var nākties ieguldīt vismaz 100 mlj. latu

Melngailis klāstīja, ka pašlaik "Parex bankas" restrukturizācijas plāns paredz to, ka valstij būs jāiegulda papildus kapitāls jaunajā bankā. "Jauno banku būs visvieglāk pārdot un arī ir vislielākās cerības visu šo kapitālu atgūt pēc iespējas ātrāk. Risks šim ieguldījumam ir salīdzinoši zems," viņš sacīja.Taču problēmas rodas gadījumā, ja deputāti pieņem SC virzītos grozījumus. Melngailis skaidroja, ka ar šādiem grozījumiem faktiski tiek paredzēts tas, ka valstij būtu jāuzņemas arī kaut kādas saistības attiecībā uz vecās bankas ilgtermiņa dzīvotspēju, ja ir nepieciešams - arī ieliekot kapitālu, kas, viņaprāt, nebūtu vajadzīgs.Viņš arī minējis - vēl lielāks risks ir tas, ka šo grozījumu dēļ var aizkavēties "Parex bankas" restrukturizācija. Tas varētu notikt gadījumā, ja deputāti lemj, ka pār šo procesu nepieciešama parlamentārā uzraudzība, kas nodokļu maksātājiem var izmaksāt pārāk daudz."Es domāju, ka noteikti Saeimas deputātiem ir jāzina viss. Cits jautājums, vai viņiem ir jāpiedalās lēmuma pieņemšanā. Tā galvenā problēma varētu būt laiks, mums sadalīšana ir jāveic nekavējoties, citādi valsts būs spiesta ieguldīt kapitālu esošajā bankā, ko būs grūti atgūt," teica Melngailis.Saskaņā ar viņa teikto "De facto" runa varētu būt par vismaz 100 miljonu latu ieguldījumu kapitālā, kas ir nevajadzīgs. Turklāt šos ieguldījumus valstij varētu būt grūti atgūt. "Jebkuri papildus ieguldījumi esošā bankas struktūrā, kur valsts paliek aiz pārējiem kreditoriem, vai arī valsts ir spiesta pēc sadalīšanas ieguldīt papildus kapitālu vecajā bankā, šis kapitāls būs zem ļoti liela riska, jo tie ir pēdējie līdzekļi, kas tiks atgūti. Tāpēc viennozīmīgi, ja varam ierobežot valsts līdzdalību tikai uz ieguldījumiem jaunajā bankā, kur šos līdzekļus varēs atgūt, tad tas ir jādara," sacīja Melngailis.Jau vēstīts, ka Saeima 20.maijā tomēr atbalstīja SC frakcijas sagatavotos grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz banku pārdevējiem un pircējiem atskaitīties par saviem plāniem. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam galīgajam lasījumam noteikts 28.maijā, bet likumprojekta izskatīšana plenārsēdē - 10.jūnijā.SC ierosinātie grozījumi paredz, ka gadījumā, ja banka vai tās daļa pāriet citu personu īpašumā vai tiek nodota ilgstošā lietošanā, abām darījumā iesaistītajām pusēm - gan pārdevējam, gan pircējam - jāsniedz Finanšu un kapitāla tirdzniecības komisijā (FKTK) attīstības perspektīvais plāns, kas ietver termiņu, kurš nav mazāks par trim gadiem. Likumprojekta iesniedzēji jau iepriekš atzina, ka plānotās izmaiņas saistītas galvenokārt ar vēlmi novērst turpmākās mahinācijas ap "Parex bankas" restrukturizāciju.Valdība šogad 23.martā pieņēma lēmumu par "Parex bankas" restrukturizācijas modeli, nodalot daļu aktīvu jaunā bankā. Šo modeli atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajām vadlīnijām valdībai rekomendēja īstenot valdības piesaistītais starptautiskais finanšu konsultants "Nomura International plc", jo tam esot būtiskas priekšrocības attiecībā uz valsts noguldījumu atgūšanu un bankas klientu interesēm."Parex bankas" restrukturizācijas plāns 31.martā tika iesniegts Eiropas Komisijā, lai saskaņotu valsts atbalsta sniegšanu. Sagaidāms, ka Eiropas Komisijas atzinums tiks sniegts līdz šā gada 30.jūnijam."Parex banka", kas tobrīd bija otrā lielākā Latvijas banka, 2008.gada rudenī vērsās pēc valdības palīdzības, lai izvairītos no finanšu problēmām, kuras bankai draudēja rasties pasaules finanšu krīzes dēļ. Lai atbalstītu banku, valdība 2008.gada beigās nolēma banku pārņemt savā kontrolē. Patlaban bankas 77% akciju īpašniece ir Privatizācijas aģentūra, bet 20% "Parex bankas" akciju pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai. Savukārt "Parex bankas" balsstiesīgo akciju proporcija ir attiecīgi 70,6% un 25% plus viena balsstiesīgā akcija.