"Mēs, protams, gribam maksāt mazāk un vēlāk, sindikātu bankas vēlas saņemt savus līdzekļus ātrāk, bet es domāju, ka viņi ļoti labi izprot situāciju Latvijā. To, ka viņi ir gatavi nākt pretī, viņi ir apliecinājuši pēdējās sarunās pēdējo nedēļu laikā. Tas liecina domāt, ka viņi būtu gatavi piekrist atlikt maksājumus, kas mūsu gadījumā ir ļoti svarīgi," sacīja N.Melngailis.
Uz jautājumu, vai tas nozīmē,ka februārī nebūs jāatmaksā 275 miljoni eiro, kā tas bija noteikts, viņš atturējās atbildēt, norādot, ka grafiks tiks apspriests valdībā. Viņaprāt, galvenais, lai pēc iespējas lielāku maksājumu summu var atlikt uz citiem gadiem, lai tajā brīdī, kad valsts piesaistīs investoru bankai, šis investors arī atmaksātu atlikušās summas.
"Jāizvērtē, cik lielā mērā sindikātu samaksu var atlikt uz vēlāku laiku,
lai valstij būtu pēc iespējas mazāk jāpalīdz šajā situācijā," teica bankas vadītājs.
Kā ziņots, pēdējā laikā banka risināja sarunas ar 775 miljonu eiro (542,5 miljonu latu) lielā sindicētā kredīta īpašniekiem par aizdevuma pārfinansēšanu. Saskaņā ar līgumu sindikātam ir tiesības pieprasīt atdot pilnā apmērā visu aizdevumu. Aizdevums jāmaksā divās daļās - 275 miljoni eiro februārī, bet 500 miljoni eiro jūlijā. Ja sindikāts nepiekāptos, valstij kā bankas 85% īpašniecei nāktos atrast vēl pusmiljardu latu līdzās 673 miljoniem latu, kurus valsts bankā jau noguldījusi.
Līdz šim neoficiāli izskanējis, ka sarunas ar sindikātu jau noslēgušās un kredīta
devēji naudu prasa atmaksāt. Tomēr N.Melngailis
iepriekš apgalvoja, ka sarunas joprojām notiek.