Melnos punktus neizdzēš pat ceļu rekonstrukcija

Turklāt dažkārt ceļa rekonstrukcija pat konkrēto melno punktu no kartes nav izdzēsusi. Speciālisti to skaidro ar strauji pieaugošo satiksmes intensitāti visos galvenajos Latvijas ceļos. Bīstamākie — krustojumi Jaunajā Melno punktu kartē 2008 apkopota statistika par negadījumiem laikaposmā no 2005. līdz 2007.gadam. Iepriekšējā karte izdota 2005.gadā, atspoguļojot negadījumus no 2001.— 2004.gadam. Jaunajā kartē kopumā iezīmēti 45 melnie punkti, iepriekšējā to bija par pieciem vairāk. Bīstamība samazinājusies uz ceļiem pie Zilupes, Rēzeknes, Saldus, Tukuma, uz Rīgas apvedceļa. Taču iezīmējas arī jauni melnie punkti — citā vietā pie Tukuma, kā arī divi jauni Kandavā, kas aizstāj vienu veco. Jaunas bīstamās vietas ir arī pie Svētes, pie Ogres, Aizkraukles, Jēkabpils, uz Āraišu pārbrauktuves Cēsu rajonā, un vairāki melnie punkti uz Rīgas— Siguldas šosejas. "Tipiskākās vietas ir krustojumi, kas ir vienā līmenī bez luksoforiem, un vietas, kur ir ļoti liela satiksmes intensitāte, kur trūkst ceļa zīmju vai nav apgaismojuma, kā arī ceļa posmi ar sliktu ceļa segumu," stāsta LVC speciālists Jānis Vasaraudzis. Nelīdz pat rekonstrukcija Melno punktu karte tiekot ņemta vērā, lemjot par ceļu rekonstrukcijām. LVC satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns atklāj, ka atsevišķi melnie punkti šādā veidā no kartes izdzēsti. Pārsvarā tās ir vietas ārpus Rīgas. Piemēram, Rēzeknē, kur vecajā kartē bija iezīmētas trīs bīstamas vietas. Vienā no tām trijos gados bojā gāja astoņi cilvēki, ievainoti — 31. "Tur bija ceļu krustojumi kalnā un slikti pārredzami. Tika izveidots aplis un ierīkots apgaismojums, kas avāriju risku mazinājis," skaidro J.Vasaraudzis. Taču ir vietas, kur, neraugoties uz veiktajām ceļa rekonstrukcijām, bīstamība saglabājusies. Kā piemēru J.Vasaraudzis min 2001.gadā rekonstruēto A1 ceļa Rīga—Ainaži posmu, kur savulaik jau bija melnie punkti pagriezienos uz Gauju un Kadagu. "Pirms astoņiem gadiem, kad ceļu projektēja, Gaujā un Kadagā bija tikai dažas vasarnīcas. Kas to varēja zināt, ka tagad tur veiks lielu apbūvi," stāsta J.Vasaraudzis. Rezultātā — 15 ievainoto pēdējos trijos gados pagriezienā uz Kadagu, bet pagriezienā uz Gauju pat viens bojāgājušais. J.Vasaraudzis lēš, ka šis aspekts ņemts vērā un nu veicot satiksmes intensitātes aprēķināšanu, speciālisti pētot arī pilsētu detaļplānojumus. Rīgā pārāk liela satiksme Pilsētas attīstības plāna izpēte diemžēl nelīdzot vietās, kur satiksmes intensitāte ir neizbēgama. "Pārsvarā ceļa posmos, kur pagaidu risinājumi — tādi kā luksoforu vai ceļa zīmju uzstādīšana, krūmu izciršana — nav līdzējuši." Tipiskākās vietas ir Rīgā un tās rajonā. "Piemēram, Rīgas apvedceļš jau vairs nav ceļš apkārt Rīgai. Tagad tas kļuvis par lielu Rīgas ielu," saka J.Vasaraudzis. "Jaunus apļveida krustojumus jau nav iespējams izbūvēt. Kā pagaidu risinājums ir luksoforu izvietošana." Par dažiem procentiem negadījumu skaits uz Rīgas apvedceļa luksoforu dēļ tomēr ir samazinājies. Taču pārsvarā gadījumu novērojama likumsakarība — "ja likvidē vienu melno punktu, tas pārcelsies kilometru tālāk". Tas pierādījies arī vairākos pētījumos pasaulē. Tendence uzskatāmi redzama arī uz šosejas Rīga—Bauska. "Pirms septiņiem gadiem rekonstruēja pagriezienu uz Baložiem, taču tagad agrākais melnais punkts pārcēlies uz abām pusēm kilometru tālāk — pagriezienā uz Vadlaučiem un pagriezienā uz Katlakalnu." Šāda bīstamo vietu pārcelšanās skaidrojama ar autobraucēju agresīvo braukšanas stilu — nobremzēti pie jaunā luksofora, viņi pēc tam tik un tā pie pagrieziena uzsākot savstarpēju "cīņu" par iekļūšanu galvenajā plūsmā. J.Vasaraudzis uzskata, ka šādos ceļa posmos, kuros vērojama īpaša satiksmes intensitāte, risinājums ir tikai vairāklīmeņu krustojuma izbūve, ceļa paplašinājums ar vairākām joslām un ceļa pagriezienu samazinājums. Piemēram, Rīgas apvedceļa pirmajā kilometrā, kur pagājušogad notikuši visvairāk satiksmes negadījumi, vienīgais risinājums varētu būt ceļa paplašināšana. "Tur ir liela satiksmes intensitāte, liela tranzīta plūsma un ļoti daudz pieslēgumu. Vajadzētu ceļu ar četrām joslām," spriež ceļu būvinženieris. Melnos punktus varētu samazināt arī ceļu apgaismojums. "Zviedri pierādījuši, ka ar apgaismojumu visā ceļa posmā var samazināt negadījumu skaitu par 62%, jo vairāk nekā puse avāriju notiek tumsā," stāsta J.Vasaraudzis. Taču M.Zaļaiskalns norāda uz milzīgajām izmaksām: "Ekonomiskā krīze valstī un visā pasaulē ietekmēs arī ceļu būvēšanu. Vairāki rekonstrukciju projekti var aizkavēties izmaksu pieauguma dēļ. Problēmas rada pat viena gājēju tilta izbūves finansēšana, kas izmaksā pusotru miljonu latu, nemaz nerunājot par līdzekļiem, kas būtu nepieciešami ceļu izgaismošanai.