Merka pārstāvis Ēriks Matulis aģentūrai LETA noliedza publiskajā telpā izskanējušo informāciju, ka tiltā būtu parādījušās kādas plaisas un pār to būtu bīstami braukt.
Merka valdes loceklis Jānis Šperbergs norāda, ka tilta būvniecības sākumā posmā, veicot laidumu uzbīdīšanu, parādījās vizuālas plaisas 1. un 2.laiduma savienojuma vietā, tomēr darbi nekavējoties apturēti un konstrukcijas - norobežotas.
"To mēs iemūžinājām fotogrāfijās, kuras ar gada novēlošanos kāds "labvēlis" izplatīja internetā," sacīja J.Šperbergs.
Pārbaudīt informāciju par plaisām tiltā, ceturtdien devās arī remonta pasūtītājs Latvijas valsts ceļi. Kā Dienai sacīja preses sekretāre Daiga Mežapuķe, plaisas netika novērotas.
“Apskatot tiltu, vizuāli neko tādu neredzējām, plaisas nekonstatējām. Katrā ziņā, ja tiltu pieņēma ekspluatācijā, cilvēki var būt pārliecināti, ka tilts ir drošs,” uzsvēra D.Mežapuķe. Arī viņa izteica pieņēmumu, ka foto, kas parādījušies medijos uzņemtas būvniecības laikā.
Tomēr ievietotais foto vairākos interneta portālos un iesūtītāja apraksts liecina, ka foto uzņemts nesen.
Pēc plaisu konstatēšanas būvdarbu laikā, darbi tika apturēti, pieaicinot ārvalstu un vietējos ekspertus, tika izanalizēts plaisu rašanās cēlonis, meklēti situācijas risinājumi un analizēta ietekme uz tilta ilgmūžību. Rezultātā tika koriģēts projekts, kura autori nebija ieteikuši pareizu stiegru spriegošanas tehnoloģiju. Tā tika pilnveidota, un pēc ekspertu atzinuma saņemšanas pārtrauktie celtniecības darbi atsākti, uzsver būvnieki un Latvijas valsts ceļi. Šā gada maijā neatkarīgi eksperti veica tilta slogošanas pārbaudi, kas bija laba.
Gaujas tilts veidots kā nepārtrauktas sistēmas spriegbetona siju tilts ar kopējo garumu 135 metri un kopējo brauktuves klātnes platumu 16,27 metri. Kā liecina darbu pasūtītāja Latvijas Valsts ceļi iepriekš publicētā informācija, darbi izmaksājuši 2,3 miljonus latu, neskaitot pievienotās vērtības nodokli.