Mērķtiecīgais policists

Šādu drūmu tuvāko nākotni zīmē Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības (LAPA) vadītājs Agris Sūna. Lai nepieļautu šādu notikumu attīstību, arodbiedrība pirms nedēļas rīkoja piketu pie Iekšlietu ministrijas (IeM) ēkas, paužot neapmierinātību ar iekšlietu ministra Mareka Segliņa (TP) darbu. A.Sūna šo piketu, kas pulcēja aptuveni 200 policistu, dēvē par "ģenerālmēģinājumu pirms nopietnās protesta akcijas" — šodien gaidāmā gājiena pa Rīgas ielām no Doma laukuma gar Saeimas ēku līdz valdības namam. Tā policisti vēlas paust nosodījumu valdības gatavotajam nākamā gada budžetam. Gājienā iecerēts nest cinka zārku kā simbolu pašreizējai valsts iekšējās drošības izvadīšanai. Piedalīšoties arī policisti no citām Eiropas valstīm. "Tā ir mūsu pēdējā cerība, ka mūsu politiķus pabakstīs no Eiropas puses," neslēpj A.Sūna.Nomelno gaišo tēlu "Problēmu laikam iekustināju es — tolaik mācījos augstskolā, gatavoju diplomdarbu un uzgāju, ka esam viena no pēdējām valstīm Eiropā, kur policijai ar likumu aizliegts apvienoties arodbiedrībā," atminas A.Sūna. Likums gan neliedza dibināt policistu biedrību, kura arī panāca, ka diskriminējošo aizliegumu atceļ. "Pirms policijā izveidoja arodbiedrību, bija klusums, it kā viss ir kārtībā. Kad sākām aktualizēt problēmas, izskanēja, ka es nomelnoju policijas gaišo tēlu," kādreizējā Valsts policijas (VP) priekšnieka Jāņa Zaščirinska kritiku atminas A.Sūna. Pirms pāris gadiem policisti bija "dziļā pesimismā, jo katrs, kurš atvēra muti, varēja uzskatīt, ka viņu atlaidīs vai kā citādi represēs". Tagad policisti vairs nebaidās atklāti izteikt neapmierinātību ar notiekošo. Mainoties arī attieksme no VP vadības puses — tiek meklēti konstruktīvi risinājumi, taču sarunas atduras pret resursu trūkumu. "Policisti grib godīgi strādāt cilvēciskos apstākļos un pelnīt tā, lai varētu samaksāt visus savus regulāros maksājumus, arī līzingus — cilvēkiem tie ir, jo nerēķinājās, ka ar iesaldētu algu inflācijas apstākļos paliks mīnusos," skaidro A.Sūna. Viņš, strādājot Rīgas Galvenajā policijas pārvaldē par vecāko inspektoru un pārraugot 50 policistu darbu, uz rokas saņem aptuveni 500 latu mēnesī, par darbu arodbiedrībā — ne santīma. "Ja nedabūsim nevienu santīmu klāt algai un palielināsies komunālie maksājumi, tad būs ārprāts," uzsver A.Sūna, pieļaujot, ka tādējādi varētu strauji palielināties korupcijas risks. "Ja nebūs, ar ko pabarot bērnu, tad velns dīdīs paņemt šos 10 latus, tādēļ policija jānodrošina tā, lai kukulis nav jāņem," viņš precizē. Viņš nenoliedz, ka "būtu liekuļoti teikt, ka visi policisti strādā kolosāli", taču uzsver — zemo algu dēļ šai profesijai ir ļoti zems prestižs. "Mums gadiem ir štatu nekomplekts, jo nav konkurences. Katrs priekšnieks, kuram trūkst darbinieku, priecājas, ka pie viņa atnāk darbinieks, kurš nav galīgi tizls".Jāpieņem, nevis jāatlaiž Policistu piketa laikā M.Segliņš bija ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē Briselē. Pēc A.Sūnas domām, tajā dienā neatrodoties Latvijā, ministrs "ar to jau arī parāda savu attieksmi". Piketētāji pieprasīja palielināt algas atbilstoši inflācijas līmenim, kā arī mūsdienu prasībām atbilstošus formastērpus un dzīvības un veselības apdrošināšanu. "Finansiāli ir maz ticams, ka to īstenos, bet varētu noslēgt kādu vienošanos, ka apdrošināšana varētu būt ar kādu gadu, kas radītu drošību," saka A.Sūna, piebilstot, ka valstī nav ilgtermiņa policijas attīstības redzējuma. Šie jautājumi izrunāti arī, trešdien tiekoties ar premjeru Ivaru Godmani (LPP/LC), taču lielāka skaidrība par policistu prasību pildīšanu nav panākta. "Pārsteidz, ka tikšanās nebija tikai I.Godmaņa monologs, viņš uzklausīja, centās iedziļināties policistu prasības," vērtē A.Sūna. Piemēram, valdības vadītājs sācis apdomāt, vai nevarētu pamatalgā iekļaut 120 latu uzturdevas piemaksu. "Tādējādi palielinātos stundu likme, cilvēki vairāk saņemtu par virsstundām, slimības lapas tiktu aprēķinātas par lielāku summu, nāktu klāt arī mūsu pensijām," šī jautājuma svarīgumu skaidro A.Sūna. Viņš kategoriski nepiekrīt valdības plāniem par 5% samazināt policijas štatu. "Valstī krasi pieaug noziedzības līmenis, tādēļ būtu jāaizpilda vakantās vietas, nevis jāatlaiž esošie darbinieki," uzsver A.Sūna. Tūkstošiem atlūgumu Raksturojot A.Sūnu, viņa kolēģi visbiežāk saka — mērķtiecīgs. "Viņš spēj risināt dialogu, taču viņam raksturīga taisnīguma izjūta, tādēļ savu biedru aizstāvībai neapstājas nekādu šķēršļu priekšā," saka LAPA Centrālā reģiona viceprezidents un Rīgas pašvaldības policijas sabiedriskās kārtības sargāšanas nodaļas priekšnieks Guntis Zēvalds. Viņaprāt, lielu neapmierinātību policistos rada valdības nevēlēšanās argumentēt algu iesaldēšanu. G.Zēvalds norāda vēl uz kādu nejēdzību — katram policista amatam ir noteikts algas minimālais un maksimālais apmērs, kas atkarīgs arī no darba stāža, taču nav kritēriju, kā no šī par dakšu dēvētā intervāla izvēlēties algu konkrētajam darbiniekam. "Visiem liek minimālo, bet tad zūd motivācija strādāt," viņš skaidro. Ja policistu prasības netiks apmierinātas, protesta akcijas varētu turpināties arī pēc nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas, atzīst arodbiedrība. Piemēram, noteiktā dienā tūkstošos mērāms skaits policistu varētu iesniegt atlūgumu. "Visvieglāk valsts struktūru ir paralizēt, visu pildot pēc instrukcijas — darba temps palēninātos kādas septiņas reizes," citu protesta veidu min A.Sūna. Kas vēl? "To turam noslēpumā — ja pateiksim, ko esam nodomājuši, gan jau paspētu pamainīt likumus, lai to aizliegtu," smej A.Sūna, cerot, ka tik tālu neaizies un algas tiks palielinātas.