«Sajūta ir laba! Tas tikai vēlreiz pierāda zviedru darba tirgus modeļa lielo vērtību,» presei pēc vienošanās parakstīšanas atzina Byggnads Skones nodaļas vadītājs Rolands Lungdels. Pēc nodokļu un darba devēja nodevu nomaksas latviešu metinātāji katrs saņems ap 40–50 tūkstošiem zviedru kronu (ap Ls 3000–4000).
«Metto Jumti ir atzinuši savu kļūdu un apņēmušies to labot,» Dienai norādīja par koplīgumiem atbildīgais sekretārs Tūrbjērns Juhansons. Strādnieki savu darbu ir pabeiguši un drīz dosies atpakaļ uz Latviju.
Atšķirībā no būvfirmas Laval, kas 2004. gadā atteicās parakstīt koplīgumu ar Byggnads, uzsākot ilgu tiesas prāvu ar arodbiedrību, Metto Jumti to ar Byggnads Lūleo vienību parakstīja jau pērn. «Sākot darbu būvobjektos Gēteborgas un Malmes apkārtnē, mēs noslēdzām arī atsevišķu vienošanos par algu 158 kronas stundā,» norādīja T. Juhansons.
Ja nauda netiks pārskaitīta, 22. septembrī arodbiedrība sāks arī simpātiju blokādi, un tā tiks vērsta arī pret zviedru uzņēmumu MVB – šai zviedru celtniecības firmai Metto Jumti montēja metāla konstrukcijas. Byggnads noraidījis MVB piedāvājumu jau pagājušo piektdien arodbiedrībai pārskaitīt 200 000 kronu algu izmaksai. «Kurš tad uzņemtos atbildību to naudu administrēt – maksāt nodokļus, izmaksāt algas? Viņi gribēja ieskaitīt naudu mūsu kontā, lai mēs izbeigtu blokādi. Tas būtu kukulis,» atzina T. Juhansons.
Likums nenosaka, ka arodbiedrībai vispirms jāmēģina situāciju risināt pārrunu ceļā, un viņš atzina, ka tas netika darīts arī šoreiz. «Mums ir tiesības blokādi uzsākt nekavējoties.» Kā Dienai paskaidroja Zviedrijas darba tirgus eksperte Elizabete Ērnerborga, arī pēdējie grozījumi darba likumdošanā t. s. Lex Laval uz šo konfliktu neattiecas. «Šī ir piedziņas blokāde ar mērķi atgūt neizmaksāto algu, nevis piespiest uzņēmumu stāties jaunās juridiskās saistībās, kā tas bija Laval gadījumā.»
Byggnads veic ap 20 blokāžu gadā, un, kā paši norāda, 99% no konfliktos iesaistītajiem ir zviedru uzņēmumi.
T. Juhansons atklāja, ka kolektīvo līgumu skaits gan ar zviedru, gan ar ārvalstu uzņēmumiem pēdējā laikā pieaudzis. «Laval gadījums izpelnījās ārkārtīgi lielu uzmanību. Zviedru uzņēmumi līgumus paraksta, jo baidās no blokādēm, bet ārzemju uzņēmumi – no negatīvas uzmanības.»