Meža ugunsgrēku novēršanā mēģinās iesaistīt "simtlatniekus"

Pašvaldības gan, apzinoties mežu ugunsgrēku bīstamību, būtu gatavas novirzīt šos cilvēkus mežu uzraudzībai, tādēļ sanāksmes dalībnieki nolēmuši uzrunāt programmas īstenotājas Labklājības ministrijas pārstāvjus un šajā jautājumā rast kopīgu risinājumu.

Trešdien sarunu laikā izkristalizējušās vairākas problēmas, ar kurām nācies saskarties iepriekšējos gados, un tika nolemts nekavējoties meklēt tām risinājumi, informē Iekšlietu ministrija. Problēmas, kas saistītas ar sadarbības uzlabošanu iesaistīto institūciju starpā, nolemts risināt, nākamajā nedēļā sasaucot tehnisku sanāksmi, kurā piedalītos visu atbildīgo iestāžu pārstāvji.

Sanāksmes dalībnieki arī uzsvēruši preventīvo pasākumu nozīmi mežu ugunsgrēku novēršanā. Tie paredz potenciālo degšanas vietu iepriekšēju apsekošanu, lai pārliecinātos, ka pie tām ir iespējams piebraukt u.c. Tāpat iepriekšējo gadu pieredze ir parādījusi, ka viena no iespējamajām ugunsgrēka izcelšanās vietām ir dzelzceļa aizsargjoslas.

Iepriekšējo trīs gadu statistika rāda, ka visvairāk mežu ugunsgrēku notiek Rīgas reģionā un Daugavpils apkaimē, tomēr secināts, ka, iestājoties siltam un sausam laikam, apdraudētas ir visas mežainās un purvainās vietas Latvijā.

Sanāksmes dalībnieki arī pārrunāja citus iespējamos mehānismus, kā pašvaldības var sniegt atbalstu Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm, un iespējamos normatīvo aktu grozījumus, lai pilnveidotu sadarbības iespējas. Tika nolemts tuvākajā laikā uzaicināt uz sarunām Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjus, lai sāktu diskusijas par šo jautājumu likumdevēju līmenī.