"Mildronāta" izgudrotājs būtiskākās inovāciju iespējas Latvijā saskata farmācijā

Tomēr vienlaikus ir jāturpina darbs pie jau Latvijā radīto medikamentu attīstīšanas. «Organiskās sintēzes institūta uzlabotie mildronāta, fenibuta, fenotropila, amlodipīna un citu preparātu analogi, kā arī jaunās tehnoloģijas un oriģinālizstrādnes ir Latvijas farmācijas nozares attīstības garants,» viņš uzsvēra.Lai veicinātu inovatīvo darbību farmācijas nozarē, Latvijā gan būtu jāatjauno zinātnes infrastruktūra pilna zāļu izstrādes cikla realizācijai Latvijā, kā arī ķīmiski farmaceitiskās rūpniecības klasteris, kas ļautu piesaistīt Eiropas Savienības un privātos finanšu līdzekļus, uz OSI, Biomedicīnas centra un trīs Rīgā esošo universitāšu bāzes izveidot Farmācijas biznesa atbalsta un kontraktpētniecības centru, kas nestu cerētos augļus inovācijās un Latvijas ekonomikā kopumā.Citādi, kā šodien lekcijā Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) «Inovācija Latvijā - ilūzija vai realitāte» norādīja Kalviņš, Latvijai pēdējos gadījumos salīdzinājumā ar daudzām citām valstīm, tostarp Lietuvu un Igauniju, inovāciju ziņā situācija ir diezgan bēdīga, to kavē gan uzņēmēju nezināšana par to, kāda veida produkti tiem ir nepieciešami, inovatīvās darbības veicināšanai nepieciešamās infrastruktūras trūkums, kā arī neattīstītā sadarbība starp izglītības, pētniecības un rūpniecības sektoriem. Piedevām skaitliski krietni krities valsts intelektuālais potenciāls.Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas zinātnes struktūru valstī grāvis arī 90.gados kultivētais uzskats, ka zinātnieku ir par daudz un valstī būtu jānodarbojas tikai ar fundamentālajiem pētījumiem, zinātnes finansējumu sadalot pa projektiem, lielos zinātniskos institūtus sadalot un integrējot augstskolās, bet Latvijas Zinātņu akadēmiju padarot par personāla institūciju, kura vairs nenodarbojas ar zinātnes vadību valstī.Šo un vēl citu pasākumu rezultātā zinātne ir kļuvusi ne tikai izskaldīta, bet katastrofāli trūkst arī zinātnes darbinieku, jo pērn valsts struktūrā strādājošie 3183 zinātnieki ar grādu ir tikai 0,68% no kopējā valstī nodarbināto cilvēku skaita. Fundamentālajos pētījumos savukārt iestājusies stagnācija, tāpat kā starptautiski citējamo publikāciju ziņā, uzskata eksperts.Būtiskas problēmas pastāv arī gados jaunu cilvēku piesaistīšanā zinātnei, jo doktora grādu Latvijā iegūst aptuveni 0,5-0,6% no kopējā grādu vai kvalifikācijas ieguvēju skaita. Papildu tam, pēc Kalviņa domām, joprojām izglītības struktūra ir būtiski deformēta, jo grādu ieguvušo absolventu skaits dabaszinībās pēdējo desmit gadu laikā ir sarucis uz pusi.Arī uzņēmēju ieguldījumi Latvijas zinātnē salīdzinoši ar citām Eiropas Savienības valstīm ir nelieli, piedevām joprojām nav nodrošināta patentu aizsardzība.«Latvija inovācijas neatbalsta, līdz ar to nepastāv veids, kā zināšanas pārvērst naudā, un visi ieguldījumi zinātnē tikai izņēmuma gadījumos nes atdevi,» uzsvēra zinātnieks.Šodien Kalviņš LZA pilnsapulces laikā tika apbalvots ar LZA Lielo medaļu par jaunu, konkurētspējīgu ārstniecisko preparātu izveidošanu un inovatīvas ievirzes stiprināšanu Latvijas Organiskās sintēzes institūtā.