Visi ministriju un citu atbildīgo iestāžu iebildumi ir ņemti vērā vai arī panākta vienošanās par tiem.
Lai arī dokumentā tiek piedāvāti vairāki varianti, eksperti iesaka atbalstīt trešo risinājumu.
Pirmajā variantā tiek paredzēts pilnveidot pašreizējo partiju finansēšanas sistēmu, nepiesaistot būtisku valsts finansējumu. Otrais variants paredz partijas no valsts budžeta finansēt daļēji - daļēji apmaksāt partiju priekšvēlēšanu aģitāciju, bet trešais - finansēt arī to administratīvos izdevumus (0,5 latus par katru iepriekšējās vēlēšanās iegūto vēlētāja balsi).
Visi varianti prasa papildu līdzekļus budžetā, taču, lai īstenotu KNAB atbalstītajā trešajā variantā iekļautos pasākumus, nākamā gada budžetā būs vajadzīgi papildu 595 tūkstoši latu, bet 2010.gadā - 371,6 tūkstoši latu, savukārt 2011.gadā - 671,7 tūkstoši latu.
Koncepcija paredz īstenot vairākus pasākumus: pilnveidot likumus, noteikt nodokļu atvieglojumus personām, kuras dāvina (ziedo) partijām, likumā noteiktos atklātības un finanšu līdzekļu legalitātes principus attiecināt arī uz partiju biedru naudā iemaksātajiem finanšu līdzekļiem, noteikt dāvinājuma maksimālā apjoma ierobežojumus partiju un to apvienību finansēšanai, noteikt īsāku termiņu partiju deklarāciju pārbaudei, definēt tā dēvētās trešās personas un noteikt, kas ir slēptā priekšvēlēšanu aģitācija.
Jāveic arī citi ne mazāk svarīgi pasākumi.
Ekspertu atbalstītais variants paredz, ka partijas, par kurām Saeimas vēlēšanās ir nobalsojuši vairāk par 2% vēlētāju, no 2010.gada novembra (pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām) ir tiesīgas saņemt ikgadēji izmaksājamu naudas summu proporcionāli balsotāju skaitam - 50 santīmu par katru iegūto balsi, ja partija nav sodīta par būtiskiem partiju finansēšanas, priekšvēlēšanu aģitācijas vai vēlēšanu norises pārkāpumiem.
Šo naudu partijas varēs izlietot priekšvēlēšanu aģitācijas izgatavošanai un izvietošanai, kā arī partijas ikdienas uzturēšanas izdevumiem - telpu īrei, darbinieku algošanai, revidentu un sakaru pakalpojumu apmaksai, pētniecības vai izglītošanas aktivitātēm noteikta limita ietvaros.
Šo naudas summu aprēķinātu KNAB un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Valsts kase ieskaitītu attiecīgo partiju norādītajos kontos. Savukārt par finansējuma izlietojumu partijām būs jāatskaitās, iesniedzot deklarācijas.
Birojs arī iesaka valsts piešķirto finanšu līdzekļu izlietošanas kontroli uzticēt KNAB.
Koncepcijā norādīts - ja partijas pārkāps šo naudas izlietošanas kārtību, jānosaka kriminālatbildība, administratīvā atbildība un finansiālas sankcijas par pretlikumīgu valsts finansējuma izmantošanu.
Koncepcijā iekļauts arī plašs nepieciešamo normatīvo aktu grozījumu skaits, tostarp izmaiņas Radio un televīzijas likumā, nosakot, ka Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTVP) kontrolē trešo personu veiktās priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanu raidorganizācijās, kā arī slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas kontroli. NRTVP būs tiesības aizliegt raidorganizācijām pārraidīt priekšvēlēšanu aģitāciju gadījumos, kad attiecīgā partija pārsniedz priekšvēlēšanu izdevumu atļauto apjomu.
Dokumentā paredzēti arī ierobežojumi aģitācijas raidlaikam elektroniskajos medijos, proti, divas stundas televīzijā un viena stunda radio, vienlaikus nosakot triju dienu periodu pirms vēlēšanām, kad nekāda priekšvēlēšanu aģitācija televīzijā un radio nav izvietojama.
Savukārt likumos par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām arī jānosaka, ka gadījumos, kad starp partiju reklamējošo personu un pašu partiju pastāv tieša saikne, šīs personas priekšvēlēšanu izdevumi ieskaitāmi attiecīgās partijas priekšvēlēšanu tēriņos.
Jādefinē arī slēptā priekšvēlēšanu aģitācija, nosakot konkrētas tās pazīmes.
KNAB būs tiesības brīdināt partiju, ka var tikt pārtērēts noteiktais priekšvēlēšanu izdevumu atļautais apjoms. KNAB arī pārbaudīs trešo personu finanšu līdzekļu legalitāti.
Jāizstrādā arī grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", nosakot, ka dāvinājums (ziedojums) partijai līdz 1000 latiem viena kalendārā gada laikā ir uzskatāms par attaisnotiem izdevumiem vai nosakot citus atvieglojumus.
Taču birojs atzīst, ka varianta īstenošanai vajadzīgi lieli valsts budžeta līdzekļi, kā arī izglītojošs skaidrojošs darbs.
Paredzēts, ka KNAB līdz gada beigām sagatavos un valdībā iesniegs normatīvo aktu projektus, lai īstenotu ekspertu ieteiktā varianta priekšlikumus. Savukārt KNAB un Valsts kanceleja līdz nākamā gada 30.aprīlim izstrādās un publiskos koncepcijā minētās ētikas vadlīnijas valsts pārvaldes un pašvaldību amatpersonām, kas iesaistās politiskajā darbībā.
Darba grupa domā, ka, īstenojot šo ieceri, tiktu samazināta partiju nepieciešamība pēc lieliem finanšu tēriņiem, tādējādi samazinot partiju atkarību no ziedotājiem un to interešu vēlākas realizēšanas riska. Tiktu radītas vienlīdzīgākas priekšvēlēšanu aģitācijas iespējas, kas ļautu uzlabot tās saturu, kā arī partijām būtu papildu ienākumu avots arī laikā starp priekšvēlēšanu aģitācijas periodiem un mazinātos partiju nelikumīga finansēšana.
Koncepciju KNAB vadībā izstrādājusi darba grupa, kurā piedalījās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Valsts kancelejas, KNAB, sabiedriskās politikas centra "Providus" un biedrības "Sabiedrība par atklātību - Delna" pārstāvji, kā arī politologi.
Partiju finansēšanai Latvijā raksturīgi privātie finansēšanas avoti un niecīgs valsts finansējums apmaksāta priekšvēlēšanu raidlaika formā sabiedriskajās raidorganizācijās. Savukārt priekšvēlēšanu aģitācijai ir raksturīga plaši izvērsta kampaņa radio un televīzijā, kas ir salīdzinoši dārga, lielus finanšu resursus prasoša.
Tādējādi partiju vidū finansējuma apjomam priekšvēlēšanu sacensībā ir lielāka nozīme nekā priekšvēlēšanu aģitācijas saturam, partiju programmām un to pārstāvētajai ideoloģijai, norāda eksperti.